Ministriem radušies jautājumi par iztērēto naudu slimnīcu kapacitātes stiprināšanai (1)

Pamatā jautājumi bija par to, ar cik Covid-19 gultas vietām papildinātas slimnīcas Latvijā un vai ar to būs pietiekami nākamā Covid-19 viļņa pārvarēšanai.

Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika pauda, ka kapacitātes paaugstināšanai pārprofilētas 710 Covid-19 gultas, kā arī izveidotas 197 jaunas Covid-19 gultas. Tāpat izveidotas 32 jaunas intensīvās terapijas gultas vietas, bet 88 aprīkotas ar intensīvajai terapijai nepieciešamo aprīkojumu.

Vienlaikus VM iegādājusies vai plāno iegādāties lielās medicīnas iekārtas - piecas datortomogrāfijas iekārtas, 18 portatīvās medicīnas rentgena iekārtas, kā arī 140 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas. Iegādātas arī 97 dezinfekcijas iekārtas.

Kopumā gultām un iekārtām piešķirti 36,344 miljoni eiro, no tiem 16,761 miljons eiro izlietots līdz šī gada 1.septembrim, bet vēl 15,702 miljonus eiro prognozēts izlietot līdz šī gada beigām.

Reizē Dreika uzsvēra, ka nodrošināt jaunu gultas vietu slimnīcā nozīmē arī radīt tai nepieciešamos apstākļus gan tehnoloģiskā, gan infrastruktūras ziņā. Tādēļ no kopējā finansējuma 24,515 miljonus eiro paredzēts ieguldīt tieši infrastruktūras attīstībā, 27,859 miljonus eiro - tarifu, tai skaitā observācijām gultu apmaksai un intensīvās terapijas gultu uzturēšanai.

Atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai un Covid-19 pacientu aprūpei paredzēto gultu noslodzei, līdzīgi kā tas bija aizvadītā gada nogalē, pakāpeniski Covid-19 pacientu ārstniecībā tiks iesaistītas arvien vairāk trešā, otrā un pirmā līmeņu un specializētās slimnīcas. Tiek plānotas pacientu plūsmas izmaiņas - pēc nepieciešamās palīdzības saņemšanas augstāka līmeņa slimnīcā, pacientu tālākai ārstēšanai nogādājot uz zemāka līmeņa slimnīcu, kā arī palielināti mājas aprūpes pakalpojumi. Tāpat iespējams plānveida stacionāro pakalpojumu pakāpenisks samazinājums, slimnīcām primāri nodrošinot neatliekamo, akūto un Covid-19 pacientu veselības aprūpi. Nepieciešamības gadījumā plānots piesaistīt papildu cilvēkresursus un privātā sektora veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pārējiem valdības locekļiem apgalvoja, ka saistībā ar papildus piešķirto finansējumu Latvijas slimnīcu sistēma ir daudz gatavāka Covid-19 uzliesmojumam, nekā tā bija, piemēram, pagājušajā gadā vai šī gada sākumā. Vienlaikus Pavļuts atzīmēja, ka hospitalizēto Covid-19 pacientu skaita palielinājums tāpat nozīmēs ierobežotu slimnīcu darbību citās aprūpes sfērās.