Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas debatēs otrdien atšķīrās viedokļi par to, vai ārpus laulības esošu pāru tiesību aizsardzībai ārstniecības jomā paredzētie grozījumi jāvirza atsevišķā likumprojektā.
Komisijā nevienprātība, vai nelaulāto aizsardzība ārstniecības jomā virzāma atsevišķā likumprojektā
Saeimas komisijas atbildīgās darba grupas vadītājs, deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) prezentēja darba grupas piedāvātos grozījumos Pacientu tiesību likumā, kas paredz vieglāku kārtību, kā pacientam noteikt, kuram tuvam cilvēkam mediķiem jāsniedz ziņas par viņa ārstēšanu.
Ņemot vērā arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāves komisijā pausto viedokli, deputāti Gundars Daudze (ZZS), Normunds Žunna (JKP) un Evita Zālīte-Grosa (JKP) pauda atbalstu tam, ka šie grozījumi tiek skatīti kopā ar citiem šodien skatītajiem grozījumiem tajā pašā likumā. Šie citi grozījumi paredz pacientiem ar neārstējamām slimībām ļaut iepriekš iesniegt atteikšanos no atdzīvināšanas pasākumiem.
Dūrītis gan vērsa uzmanību, ka tie ir divi atšķirīgi jautājumi un deputātu izšķiršanos balsojumā varētu apgrūtināt tas, ja politiķis vienus no šiem grozījumiem atbalsta, bet otrus nē.
Veselības ministrijas (VM) pārstāve Ilze Šķiņķe norādīja, ka nepieciešamos uzlabojumus darba grupas grozījumiem varētu iesniegt divu nedēļu laikā. Komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP) pieļāva, ka pēc šo precizējumu saņemšanas komisija varētu arī vienoties par šo izmaiņu virzīšanu atsevišķi.
Darba grupas sagatavotie priekšlikumi izmaiņām Pacientu tiesību likumā paredz, ka pacientam jāparedz iespēja mutiski, rakstiski vai elektroniski informēt medicīnas iestādes personālu par cilvēku, kuram jāsniedz ziņas par ārstēšanu. Šai sniegtajai informācijai arī paredzēts noteikt prioritāru statusu.
Savukārt pašreiz spēkā esošais regulējums paredz, ka prioritāte pieņemt lēmumu par pacienta piekrišanu ārstniecībai tiek noteikta pacienta laulātajam, bet ja tāda nav, tad tuvākajiem radiniekiem.
Līdz ar to var veidoties situācijas, ka faktiskais ģimenes loceklis un pacientam vistuvākais cilvēks, kurš pārzina pacienta vēlmes un intereses, šajā situācijā ir beztiesīgs un pat nevar saņemt informāciju par ārstēšanas gaitu, teikts darba grupas sagatavoto izmaiņu pamatojumā.
Darba grupa tika izveidota, lai nodrošinātu Satversmes tiesas (ST) novembra sprieduma izpildi un rastu risinājumus ārpus laulības savienībā dzīvojošu pāru sociālajai un tiesiskajai aizsardzībai.
Jau vēstīts, ka ST novembrī par neatbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas viendzimuma pāriem pēc bērna dzimšanas neparedz tiesības uz atvaļinājumu.