Eglīts pārspīlē kažokzvēru audzēšanas devumu ekonomikā (16)

Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā sagatavoti pēc nevalstisko organizāciju iniciatīvas un sekojot citās Eiropas Savienības valstīs notiekošajām pārmaiņām. Vairāk nekā pusē ES valstu, ieskaitot Igauniju, aizliegums audzēt dzīvniekus kažokādu iegūšanai jau pieņemts, un vairākas arī aicinājušas to liegt visā ES. Tās norāda, ka ūdeļu, lapsu un citu savvaļas dzīvnieku turēšana to labturībai neatbilstošos apstākļos un nonāvēšana kažoku dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un mūsdienu vērtībām neatbilstošs biznesa veids.

ZM un NA pozīciju, ka arī turpmāk jāļauj audzēt savvaļas dzīvniekus kažokādu ieguvei, ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Eglīts aizstāvēja LTV raidījumā Šodienas jautājums. Viņš uzsvēra ekonomiskos ieguvumus un bardzību, ar kādu valsts vēršas pret saimniecībās pieļautajiem pārkāpumiem. Pārbaudījām viņa teikto.

Cik no kažokzvēru audzēšanas iegūst budžets?

Uz raidījuma vadītājas jautājumu, vai viņš būtu parakstījis šo aicinājumu aizliegt kažokzvēru audzēšanu, Eglīts atbildēja:

“Zinot tos faktus par to, kādu ietekmi nozare atstāj uz Latvijas sabiedrību, es to nebūtu parakstījis, jo mēs runājam šobrīd par aptuveni 1,6 miljoniem eiro gadā nomaksātiem nodokļos.”

Vēlāk raidījumā viņš arī sacīja:

“Piecos gados astoņi miljoni nomaksāti nodokļos.”

Tātad Eglīts norāda, ka nozare nodokļos piecos gados nomaksā astoņus miljonus eiro jeb 1,6 miljonus eiro gadā. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Re:Check sniegtie dati rāda, ka kopējais nodokļu ieguvums no šīs nozares piecos gados bijis vismaz trīs reizes mazāks. Savukārt aizvadītajā gadā tās nodokļu bilance bijusi pat negatīva, proti, valsts pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksās nozares uzņēmumiem samaksājusi par 30 tūkstošiem eiro vairāk, nekā tie iemaksājuši valsts kopbudžetā nodokļos un maksājumos. Tādējādi valsts budžets no kažokzvēru audzēšanas tiešā veidā nodokļos nav ieguvis. PVN atmaksas ir iepriekš aprēķinātais vai samaksātais PVN, kuru uzņēmumam vēlāk ir tiesības atgūt no valsts budžeta, un tās var būt lielākas nekā aprēķināts vai samaksāts iepriekš. Šajā nozarē atmaksas veidojas, ja uzņēmums ir PVN maksātājs, iepērk, piemēram, izejvielas, bet veic ar PVN 0% likmi apliekamus darījumus – piemēram, eksportē kažokādas ārpus ES.

Eglīts Re:Check sacīja, ka izmantojis Zvēraudzētāju asociācijas datus, jo tie atšķirībā no VID datiem ietverot visus nomaksātos nodokļus, savukārt par PVN atmaksām viņš vēl noskaidrošot. Asociācijas sagatavotais apskats (lasāms šeit), ar ko ZM pamato Eglīta teikto, gan liek šaubīties par datu precizitāti – tajā nav atšifrēts, kādi tieši nodokļi tiek skaitīti, un daži rādītāji ir aptuveni. Piemēram, asociācija norāda, ka piecu gadu aprēķinā iekļauti arī pieci uzņēmumi, “kas šobrīd netur zvērus, bet līdz 2019. gadam aktīvi darbojās un maksāja nodokļus” – to ieguldījums lēsts “vidēji 100 000 eiro gadā”.

Asociācijas valdes locekle Sandra Vilciņa Re:Check skaidroja, ka nodokļu iemaksas tā rēķina galvenokārt pēc pašu uzņēmumu sniegtās informācijas un nav ņēmusi vērā PVN atmaksas. Asociācija, piemēram, skaita, ka pērn nodokļos samaksāti 1,2 miljoni eiro.

Tātad Eglīts paļāvies tikai uz nepilnīgu aprēķinu, ko sagatavojusi pati nozare un kas ievērojami atšķiras no VID datiem. Neraugoties uz to, raidījumā Eglīts vairākkārt aicināja par savu datu pareizību pārliecināties VID lapā, kur šie dati esot publiski pieejami. Viņš sacīja:

“Piecos gados astoņi miljoni nomaksāti nodokļos, un to katrs var pārbaudīt pēc publiski pieejamās informācijas. (..) Vēlreiz aicinu katram VID mājaslapā ieiet un pārbaudīt piecu gadu laikā nomaksātos nodokļus.”

Arī šis viņa teiktais ir maldinošs. Asociācijas dati ir ne vien nepilnīgi, bet arī publiski nepieejami, savukārt attiecīgajā VID lapā uzņēmumu nomaksāto nodokļu apjoms redzams ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem. Turklāt, lai pārbaudītu nozares ieguldījumu tautsaimniecībā, ir jāzina, cik un kuri uzņēmumi nodarbojas ar kažokzvēru audzēšanu. Publiski oficālos avotos šāda informācija vienkopus nav atrodama.

Cik nodarbinātu cilvēku?

Eglīts nozares ieguldījumu pamatoja arī ar nodarbināto cilvēku skaitu:

“Mēs runājam par 300 nodarbinātiem cilvēkiem.”

Arī šo skaitli pieejamie dati neapstiprina. Re:Check, izmantojot VID nodokļu maksātāju reģistra informāciju, aprēķināja, ka 2019. gadā astoņos nozares uzņēmumos, kas uzskaitīti asociācijas sniegtajā informācijā ZM, kopējais vidējais nodarbināto skaits bija 149. Pērn – 176.

ZM atsūtītajā un Zvēraudzētāju asociācijas sagatavotajā materiālā lasāms, ka pašlaik nozares sešos uzņēmumos Latvijā strādā 141 darbinieks. Savukārt vidēji gadā tie esot aptuveni 200 darbinieki, Re:Check sacīja asociācijas pārstāve Vilciņa. Šie visi skaitļi ir būtiski mazāki nekā Eglīta minētie “300 nodarbināti cilvēki”.

Eglīts Re:Check sacīja, ka rudenī, kad kažokādas jāgatavo izsolēm, uzņēmumi pieņem darbā daudz papildu darbinieku. Tā ir tiesa, taču, kā Re:Check stāstīja Vilciņa, tie ir daži mēneši gadā un, piemēram, gada sākumā saimniecībās strādājot aptuveni piektdaļa no tā darbinieku skaita, kas ir rudeņos.

Kāda ir vidējā alga nozarē?

Eglīts raidījumā runāja par 1300 eiro vidējo algu nozarē un to vairākkārt kā argumentu uzsvēra arī sarunā ar Re:Check. Raidījumā viņš teica:

“Mēs runājam par 1300 eiro vidējo algu, kas ir reģionos.”

Arī šajā gadījumā viņš paļāvies uz nozares sniegto informāciju. VID dati rāda, ka piecu gadu laikā vidējā alga bijusi nedaudz lielāka nekā 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas. Pēdējos gados pieauguma nav.

Kā soda par labturības pārkāpumiem?

Raidījumā tika rādīti kadri no šīs vasaras raidījuma Aizliegtais paņēmiens, kurā bija iekļauti biedrības Dzīvnieku brīvība filmēti kadri lielākā nozares uzņēmuma Baltic Devon Mink ūdeļu saimniecībā. Tajā bija stāstīts un rādīts, ka darbinieki pret dzīvniekiem izturas nežēlīgi, kā ūdeles cita citu plosa un nograuž, līķu atliekas netiek laikus aizvāktas. Eglīts “Šodienas jautājumā” norādīja, ka tas nav pieļaujams un vainīgie esot sodīti:

“Tā nedrīkst strādāt, un vainīgās personas ir saņēmušas līdz pat trīs tūkstoši eiro soda naudu.”

Re:Check jautāja ZM, kādi sodi konkrētajam uzņēmumam SIA Baltic Devon Mink piemēroti. Ministrija informēja, ka PVD šajā uzņēmumā sodījis trīs cilvēkus ar 300 eiro sodu katru un vēl vienu cilvēku ar 100 eiro sodu. Tātad kopumā tie ir 1000 eiro uz četriem cilvēkiem, un Eglīta teiktajam par “līdz pat 3000 eiro” sodiem nav nekāda pamata.

Eglīts atzina, ka šajā apgalvojumā kļūdījies un sodi tiešām bijuši mazāki. Viņš gan uzskatot, ka tiem bija jābūt daudz bargākiem, taču tādus noteikt neesot bijis iespējams, jo Dzīvnieku brīvības darbinieks, kas strādājis fermā un filmējis pārkāpumus, nav vērsies iestādēs ar attiecīgu iesniegumu.

Jāpiebilst, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pēc raidījuma veica ārkārtas pārbaudes arī pārējos nozares uzņēmumos un vēl trijos konstatēja labturības un biodrošības normu pārkāpumus. Atbildīgie saņēma brīdinājumus, taču naudas sodi netika piemēroti, jo pārkāpumi tika novērsti, Re:Check noskaidroja PVD.

Eglīts sacīja, ka varot rasties nepamatots priekšstats, ka viņš aizstāv kažokzvēru nozari. Tā neesot taisnība – viņš aizstāvot visas nozares, ražošanu un darbavietas kopumā un, “ja šobrīd mēs runājam par kažokzvēru aizliegšanu, tad es paredzu, ka nākamais būs kaut kas cits”.

Šis raksts ir daļa no Re:Check darba, pārbaudot iespējami nepatiesus vai puspatiesus Facebook ierakstus, attēlus un video. Par Re:Check sadarbību ar Facebook lasiet šeit.

Visus Re:Check rakstus lasi ŠEIT!