Tomsons norāda, ka Ķīnas valdības iesaiste krīzes risināšanā radītu iespaidu, ka to interesē individuālu uzņēmumu intereses, nevis “kopējais labums”.
Uz notiekošo ļoti rūpīgi arī raugās vietējās valdības, kas ir cieši saistītas ar nekustamo īpašumu attīstītājiem, jo šāda sadarbība sniedz pašvaldībām ienākumus no zemes pārdošanas, kā arī sekmē ekonomiskās aktivitātes izaugsmi. “Evergrande” pārstāvis sacīja “Financial Times”, ka uzņēmums jau šā gada februārī iesniedzis pirmās idejas saistībā ar restrukturizāciju, taču pagaidām neviens plāns nav pieņemts.
“Evergrande” pārstāvji norāda, ka “galējais variants” bijis ļaut pašvaldībām un lielajiem, valstij piederošajiem uzņēmumiem pārņemt uzņēmuma vadību un to vadīt pēc reģionālā principa.
Restrukturizācijas eksperts Džeks Rodmens, kurš ir strādājis ar Ķīnas aktīvu pārvaldības uzņēmumiem, piekrita, ka “Evergrande” gadījumā reģionālā pieeja ir ticamākais scenārijs.
Ņemot vērā “Evergrande” parādu krīzi, pašlaik lielākie zaudētāji ir starptautiskie finanšu tirgi. Investoru zaudējumi ietekmēs cenu, kāda būs “Evergrande” aktīviem. UBS vēstulē klientiem tika skaidrots, ka “Evergrande” parādu cena bija “zemāka nekā tipiskās atkopšanās vērtības”.
Pagātnē ofšoru obligāciju turētājus smagi skāra krīzes, piemēram, kā Pekinas Universitātes dibinātāju grupā. Toreiz kreditoriem izdevās atgūt vien nepilnus 24% ieguldītās naudas.
Dziļāks jautājums ir par to, ko plašāka mēroga parādu restrukturēšana nozīmētu patērētāju pārliecībai, kurā nekustamais īpašums sastāda 28% no kopējās aktivitātes.
“Nekustamā īpašuma regulējumiem ir jābūt vaļīgākiem, pretējā gadījumā cietīs visa ekonomika,” norādīja “Evergrande” pārstāvis.
Aģentūra “Bloomberg” norāda, ka “Evergrande” parādsaistības ir vairāk nekā 300 miljardi dolāru, kas ir pārliecinoši lielākais parādu apmērs starp nekustamo īpašumu jomas uzņēmumiem visā pasaulē. Tā kā “Evergrande” ir finansiālas saistības ar uzņēmumiem ne tikai Ķīnā, bet visā pasaulē, tas atstāj negatīvas sekas uz globālo finanšu tirgu.