Putnkopības asociācija: Izejvielu izmaksas ir galvenais faktors pārtikas cenu izmaiņām (4)

Viņa skaidroja, ka putnu gaļas un olu cenas ietekmē galvenokārt graudu izmaksas, jo tās veido aptuveni 60% no kopējām ražošanas izmaksām. Tāpat produkcijas cenas ietekmē arī citi faktori, tostarp energoresursu sadārdzinājumus, darbaspēka izmaksas un citi.

Ērliha norādīja, ka pagaidām putnkopības produkcijas cenas Latvijā vēl joprojām ir zemākas nekā Eiropas Savienībā (ES), taču kopumā cenu kāpums ir neizbēgams.

"Jostas ir pievilktas jau kādu brītiņu," komentēja asociācijas izpilddirektore, piebilstot, ka cenu izmaiņas lielā mērā atkarīgas no tā, kad ražotājiem beigsies iepirktās graudu rezerves. Vienlaikus viņa prognozēja, ka šī brīža graudu cenas, kas biržās jau tā sasniegušas rekordlielumu, iespējams, ir zemākās šogad, un turpmāk sagaidāms to tālāks pieaugums.

Ērliha uzsvēra, ka nenoliedzami produktu cenas ietekmē arī tirdzniecības ķēdes.

"Ir daudz starpnieku, kas nostāda ražotāju neapskaužamā situācijā," teica asociācijas izpilddirektore, norādot, ka patērētājiem nereti trūkst izpratnes par to, ka galaprodukta cenu lielā mērā ietekmē tirgotājs, nevis ražotājs.

Turpmāko cenu kāpumu ietekmēs arī minimālās algas palielinājums un ražotāju vēlme uzlabot putnkopības dzīvnieku labturības prasības novietnēs.

"Tas ir vajadzīgs! Bet tas viss atsauksies arī uz cenu," secināja Ērliha.

Vaicāta par to, kā nozare plāno risināt grūtības, LAPNA izpilddirektore pauda, ka tas atkarīgs no katra uzņēmuma paša, jo situācijas lielajos uzņēmumos ir atšķirīgas no tās, kāda ir mazajās saimniecībās.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka gaidāms gāzes un elektrības cenu milzīgs kāpums, darbaspēka izmaksu pieaugums un citu apstākļu ietekmē turpmāk sagaidām nevis mērens, bet gan salīdzinoši straujš un šokējošs pārtikas cenu pieaugums.

Gulbe sacīja, ka pasaulē ir augušas labības, eļļas un cukura cenas, kas ir izejviela daudzu pārtikas produktu ražošanai. Pieaugušas ir degvielas cenas un konteineru pārvadājumu izmaksas, kas redzamas produktu cenās veikalu plauktos.

Tāpat ziņots, ka laika apstākļu ietekmē, tostarp lielā karstuma dēļ šogad Latvijā graudi ir sīki un nokults mazāks ražas apmērs, nekā cerēts.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA atzina, ka ziemas kviešu un ziemas rapša raža būs par apmēram 20% mazāka nekā pērn, savukārt ziemas rudziem samazinājums būs par 10%. Vasarāju ražas samazinājums salīdzinājumā ar 2020.gadu, pēc LLKC speciālistu aplēsēm, varētu būt no 25% līdz 40%.

Savukārt Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka pašlaik graudu cena ir ap 15% un rapšiem par 40% augstāka nekā iepriekšējā sezonā, kas vismaz daļēji kompensē ražas un kvalitātes zudumu. Tomēr, kā atzīmēja Ruža, šobrīd pasaules graudu tirgus ir laikapstākļu sensitīvs un cenas vienas dienas ietvaros var svārstīties pat 30 līdz 40 eiro robežās.

LAPNA pārstāvēt Latvijas putnkopības nozari attiecībās ar Latvijas valsts un Eiropas Savienības institūcijām, kā arī attiecībās ar citiem publisko un privāto tiesību subjektiem, piedalās putnkopības nozari reglamentējošo tiesību aktu izstrādāšanā un apspriešanā. Organizācijas mērķis ir veicināt labas ražošanas prakses un "Codex Alimentarius" ievešanu putnkopības uzņēmumos, sekmēt putnkopības uzņēmumu sadarbību ar pārtikas aprites uzraudzības iestādēm, kā arī veicināt zoonožu un citu infekciju izskaušanu putnkopības uzņēmumos. Organizācija dibināta 2006.gadā un pārstāv lielākos Latvijas olu ražotājus.