Braukšana Fiat Tipo ir tieši tāda, kāds ir pats auto, - saturīga, komfortabla un bez lielām ambīcijām. Izmēģināju visdažādākos ceļa segumus, tai skaitā gludu asfaltu, ielāpu asfaltu un grants ceļus, un jāsaka, ka Tipo it visur jūtas labi. Akustiskais komforts varētu būt labāks, taču nevar teikt, ka Tipo lielajā salonā ārējie trokšņi atbalsotos diži skaļāk nekā citos šīs klases automobiļos. Vislabāk dzird riepas, turpretī pretvēju un motoru - gandrīz nemaz. Motors, starp citu, ir tēma, kas īpašu iedziļināšanos un izpēti neprasa. Fiat te patērētājam un potenciālajam pircējam nāk pretī ar tikai divām izvēles iespējām - vai nu 1 litra trīs cilindru benzīna turbodzinējs ar 100 ZS, vai 1,3 litru MultiJet dīzelis ar 95 ZS. Vakareiropā cenu lapās pavīd arī 1,6 litru smagās degvielas motors ar 130 ZS, taču mūsu pusē ir tikai divas izvēles iespējas, pie tam dīzelītis pieejams tikai hečbekam. Un visiem bez izņēmuma ir tikai manuālā pārnesumkārba.
Jā, varbūt kāds nodomās, ka 100 ZS taču nav nopietns jaudas rādītājs. Te uzreiz atļaušos oponēt, ka vajag aizņemties demo mašīnu, izbraukt un tad spriest.
12 sekundes līdz simtam gan nav rādītājs, ar ko kāds auto saimnieks diži lepotos, tomēr atjauninātais Tipo vienalga ir tīkams braukšanā.
Kaut vai tāpēc vien, ka jaunajam 1.0 T3 pietiek vien ar 1500 apgriezieniem, lai sasniegtu maksimālo 190 Nm griezes momentu, kamēr iepriekšējā modeļa 1,4 litru benzīnnieks 190 ņūtonmetrus attīsta tikai pie 4500 apgriezieniem minūtē. Tā ka Tipo feislifta versija priekšgājēju pārspēj ne tikai ar atsvaidzinātu ārējo dizainu un interjeru, bet arī dzinēja elastību, kas ir viena no komfortablas braukšanas balsta īpašībām.