Merkeles ēras beigas - vai jauna izdevība Makronam?

Turpat kaimiņos esošā Francijas prezidenta Emanuēla Makrona aktīvā ārpolitika pasaulē šīm pārdomām deva vēl lielāku pamatu – neskatoties uz to, ka Vācijas ekonomika ir lielāka par Francijas, Parīze ir spējusi atstāt Berlīni ēnā daudzos svarīgos jautājumos.

Šeit gan jāsaka, ka Makrons, visticamāk, vienkārši izmantoja situāciju, kamēr Merkele politiski ir “kliba pīle”, bet tas tik un tā liek uzdot jautājumu – vai mēs šo varam uzskatīt tikai par pārejošu parādību, vai arī par kaut ko paliekošāku?

Ja mēs runājam par Vācijas pamatnostādnēm un kopējo ārpolitisko kursu (ne par tās gatavību uzņemties ES vadības lomu), tad ļoti lielām izmaiņām nevajadzētu būt. Gan Lašets, gan Šolcs ir iestājušies par Vācijas centriskās pieejas turpināšanu. Piemēram, abi politiķi ir uzsvēruši, ka Nord Stream 2 projekts būs jāaptur tad, ja Krievija neievēros vienošanās attiecībās ar Ukrainu un situācija saasināsies. Tāpat arī Bērboka ir iestājusies par ciešākas ES integrācijas nepieciešamību. Zaļo partijas pārstāve gan ir izcēlusies ar salīdzinoši agresīvāku retoriku saistībā ar nepieciešamību cīnīties pret pasaulē notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un autoritārisma izplatību.

Šeit gan jāpiemin, ka daudz kas būs atkarīgs arī no valdības veidošanas procesa – tās topošais sastāvs ietekmēs politiķu pausto nostāju spēju iemiesoties reālos darbos.

23. septembrī raidījumā "Pasaule kabatā" TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere, sarunājoties ar Latvijas Ārpolitikas institūta asociēto pētnieku Aldi Austeru un Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes pētnieci Vinetu Kleinbergu, meklēja atbildes uz aktuālajiem jautājumiem gan par Vācijas, gan visas Eiropas politisko nāktoni.