Ķīnas piramīdas būvētājs jeb kā "Evergrande" vadītājs nonācis līdz savas impērijas sabrukumam (35)

Ķīnas bagātākā cilvēka nabadzīgā bērnība

Hju Kajans (viņš arī Sju Cjajiņs mandarīnu valodā) ir dzimis 1958. gadā Henaņas provincē ļoti nabadzīgā ģimenē. Viņa tēvs 1930.-40. gados karoja pret Japānu, bet māte nomira, kad Hju vēl nebija sasniedzis viena gada vecumu, vēsta “Financial Times”, atsaucoties uz Ķīnas medijiem.

Kādā no savām uzrunām 2017. gadā Kajans atminējās, ka skolas gados ēda tikai kartupeļus un maizi.

“Palagi, uz kā es gulēju, segas, ar kurām es sedzos, un apģērbs, ko valkāju, bija ar neskaitāmiem ielāpiem. Tajā laikā mana lielākā vēlme bija pamest laukus un atrast darbu, kā arī rast iespēju ēst labāku pārtiku,” viņu citē Singapūras izdevums “The Straits Times”.

Darba meklējumi pēc skolas absolvēšanas 1976. gadā viņam nebija viegli. Valstī beigām tuvojās Mao Dzeduna “kultūras revolūcija”, kuras laikā tika sagrauta universitāšu sistēma. Kad Dena Sjaopiņa reformu rezultātā koledžas atkal varēja atsākt darbu, Hju devās mācīties metalurģiju, un 1982. gadā viņš tika nozīmēts darbam valsts metalurģijas rūpnīcā. Tur viņš 10 gadus nostrādāja par tehniķi un aizbrauca uz Šeņdžeņu, kas 1990. gados bija Ķīnas ekonomikas atvēršanas un eksperimentu “sirds”.

1996. gadā Hju dibināja “Evergrande” (tajā laikā – “Hengda Group”) un sāka iegādāties lētus nekustamos īpašumus. Pakāpeniski kompānija turpināja augt, un pēdējās desmitgades laikā, pateicoties straujai urbanizācijai un mājokļu cenu pieaugumam, “Evergrande” izdevās paplašināt savu biznesu tā, ka tas darbojās 280 Ķīnas pilsētās. Tiesa gan, pateicoties aizdotai naudai, raksta “Washington Post”.

“Evergrande” 2009. gadā sāka kotēt akcijas Honkongas biržā – pirmā diena izrādījās triumfāla, jau pirmajā dienā akciju vērtība pieauga par 34% un stabilu vērtību saglabāja līdz 2016. gadam. 2017. gads kompānijai bija ārkārtīgi veiksmīgs – akciju vērtība pieauga sešas reizes, bet Hju bagātības pieauga līdz 42,5 miljardiem dolāru, jo viņam pieder 71% “Evergrande” akciju. Šajā gadā “Forbes” atzina Hju par bagātāko cilvēku Ķīnā.

Ambiciozi projekti un mīlestība pret greznību

Kamēr bizness turpināja augt, Hju turpināja aktīvi tērēt naudu – gan savu, gan uzņēmuma līdzekļus, iegādājoties lielus projektus. 2010. gadā “Evergrande” iegādājās Guandžou futbola klubu par 100 miljoniem juaņu (15 miljoniem dolāru), kas klubam ļāva izcīnīt astoņus čempiona titulus. Hju ieguldīja lielu naudu pasaules līmeņa spēlētāju un treneru iegādē. Tā, piemēram, 2016. gada februārī klubs iegādājās kolumbiešu uzbrucēju Džeksonu Martinesu no Madrides “Atletico” par 42 miljoniem eiro (dārgākais transfērs tajā ziemā). 2012. gadā par komandas galveno treneri kļuva bijušais Itālijas izlases galvenais treneris Marčello Lipi. Kā raksta “The Straits Times”, Hju ieviesa noteikumu – spēlētājiem bez jebkādām ierunām ir jāpilda tiesneša lēmumi.

Hju ir zināms ar savu mīlestību pret greznībām. Pēc portāla “SuperYachtFan”, Hju ir 60 miljonu dolāru vērtas jahtas, kā arī 90 miljonus dolāru vērtas “Airbus” lidmašīnas īpašnieks. 2014. gada rudenī Hju ieradās Austrālijā, kur veica pārrunas par pieczvaigžņu viesnīcas “Sheraton Mirage” iegādi, taču viņu apsteidza Honkongas miljardieri Tonijs un Džastins Fungi, kas iegādājās viesnīcu par 160 miljoniem dolāru.

2015. gadā Austrālijas varasiestādes piespieda Hju pārdot savu privātmāju Sidnejā, kas formāli piederēja “Evergrande”. Izrādījās, ka uzņēmums māju iegādājies par 31 miljonu eiro, bet nebija saņēmis nepieciešamās atļaujas šāda darījuma veikšanai.

2019. gadā Hju dibināja uzņēmumu “China Evergrande New Energy Vehicle (NEV) Group”. Tā plāni bija ambiciozi – piecu gadu laikā apsteigt “Tesla” un kļūt par pasaulē lielāko elektroautomobiļu ražotāju.

Neraugoties uz to, ka pasaulē tā arī nav saražots neviens “Evergrande NEV” automobilis, tā tirgus vērtība aprīlī bija 87 miljardi dolāru – pat vairāk nekā “Ford”.

2021. gada janvārī un maijā uzņēmums pārdeva akcijas 4,8 miljardu dolāru vērtībā. Starp investoriem – Hju draugi un biznesmeņi, kas uzņēmumā ieguldījuši līdz 600 miljoniem dolāru lielas summas. Pašlaik šie investori ir piedzīvojuši zaudējumus – akcijas, kuras pašlaik nav iespējams pārdot, ir zaudējušas pusi savas vērtības.

Tāpat Hju nācās meklēt pircēju savam vērtīgākajam aktīvam – augustā tika ziņots, ka viņa daļa “Evergrande NEV Xiaomi” tiek pārdota.

Vērtīgas paziņas

Hju veiksme tiek skaidrota ar sakariem, tostarp ar bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas padomes vadītāja brāli. Pats miljardieris par to runājis ļoti izvairīgi un korekti.

“Viss, kas pieder “Evergrande”, ir valsts, sabiedrības un partijas dots,” 2018. gadā teica Hju, piebilstot, ka “privātā biznesa attīstība Ķīnā ir labs partijas politikas rādītājs”.

Tāpat šovasar “Evergrande” dibinātājs piedalījās Komunistiskās partijas svētku pasākumos, bet vien mēnesi vēlāk Ķīnas regulatori aicināja “Evergrande” pašiem tikt galā ar parādu problēmām.

Eksperti norāda, ka bez lojalitātes izrādīšanas Ķīnas valdībai “Evergrande” neizdotos sasniegt to, kas līdz šim izdevies. Pēc Kanādas konsultāciju aģentūras “Cercius Group” datiem, kas specializējas uz Ķīnas politisko eliti, Hju bija cieši saistīts ar bijušo Ķīnas Komunistiskās partijas vicepriekšsēdētāju Czenu Cinhunu un viņa ģimeni.

2008. gadā Cinhuns, kas ir viena no Ķīnas iepriekšējās paaudzes svarīgākajām personām, devās pensijā. Vēlāk arī citi Hju politiskie sabiedrotie pameta savus amatus – vai nu vecuma dēļ, vai arī tādēļ, ka dažādu iemeslu dēļ bija spiesti atkāpties no amata. Līdz ar to, pašlaik Hju nav lielas aizsardzības Ķīnas galvenajā politbirojā.

Turklāt 10 gadu laikā, kopš Ķīnas prezidents ir Sji Dzjiņpins, ir mainījusies varas struktūra valstī. Ja iepriekš Ķīnas elites ģimenēm bija iespējas aizsargāt savus radiniekus, biznesa partnerus un citus sabiedrotos, tagad ir pilnīga varas vertikāle, kuras augšgalā ir Dzjiņpins, bet pārējie – viņa pakļautie.

Pagājušajā nedēļā ziņas par “Evergrande” drīzo sabrukumu izraisīja satraukumu pasaules fondu tirgos. Galvenais satraukuma iemesls – “S&P Global Ratings” publikācija par to, ka Ķīna neglābs “Evergrande” un tās investorus.

“Pieļaujam, ka Pekinai būs jāiesaistās tikai tādā gadījumā, ja problēmas skars citus lielos investorus un sāks radīt riskus Ķīnas ekonomikai,” vēstīja aģentūra “Bloomberg”. Kompānijas parādsaistības ir 300 miljardi dolāru, un “Evergrande” maksātnespējas gadījumā ir risks, ka šī nauda arī tiks zaudēta. Tādēļ daudzi investori sāka ieguldīt mazāk riskantos aktīvos, kas izraisīja indeksu samazinājumu finanšu tirgos. Tikmēr Ķīnas varasiestādes demonstratīvi turpina uzsvērt, ka tās neiesaistīsies “Evergrande” glābšanā.

Kraha iemesli

“Gudrā nauda” obligāciju tirgū ilgus gadus bija sinonīms pārmērīgiem parādiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu bumu Ķīnā, vēsta “Financial Times”.

“Politiskā jumta zaudējums” ir viens no iemesliem, kādēļ “Evergrande” ir nonākusi sabrukuma priekšā. Iepriekš uzņēmums varēja baudīt piramīdas principa priekšrocības, kas ļāva saņemt finansējumu bez parādu kontroles. Regulatori šādu situāciju pieļāva, jo ekonomika auga un jauni mājokļi bija vajadzīgi. Tagad Ķīnas varasiestādes ļoti uzmanīgi skatās uz jebkāda veida parādiem, un tas it īpaši ir aktuāli saistībā ar pandēmiju.

Tāpat arī Ķīnas Komunistiskās partijas attiecību pasliktināšanās ar ASV ir radījusi secinājumu, ka Ķīnai pašai nepieciešams attīstīt zinātni un augstās tehnoloģijas. Tādēļ pēdējos gados Pekina nopietni ir gatava izmainīt ekonomikas struktūru.

Līdz ar to šogad Ķīnas regulatori ir “novilkuši trīs sarkanās līnijas” nekustamā īpašuma sektoram, un “Evergrande” vairs neatbilst regulējumam, tādēļ arī kompāniju ir skāris krahs.

Pats “Evergrande” dibinātājs pēdējos mēnešus ir bijis ēnā, un pēc vairāku nedēļu klusēšanas viņš publiski parādījās augusta beigās, kad kopā ar kompānijas viceprezidentiem solīja pabeigt iesāktos projektus.

Savukārt 21. septembrī viņš nosūtīja darbiniekiem vēstuli ar apsveikumu Ķīnas nacionālajos svētkos, kur rakstīja, ka “tumšie laiki pāries un kompānija atjaunos darbu visos savos projektos”.