Šogad DAP izmaksājusi 6192 eiro biškopjiem un lopkopim par lāču postījumiem

Šogad par lāča nodarītajiem postījumiem biškopībai DAP saņemti pieci pieteikumi - divi maijā, viens jūlijā, viens augustā un viens - septembrī. Postījumi divas reizes nodarīti Limbažu novadā un pa vienai reizei Madonas, Valmieras un Valkas novadā. Kopumā izpostītas 37 bišu saimes. Aprēķinātās kopējās kompensācijas apmērs ir 4610,57 eiro.

Pagājušajā gadā kopumā bija 20 pieteikumi un izmaksātās kompensācijas apmērs bija 17 117,52 eiro, piebilda Rēna.

Viņa uzsvēra, ka šogad pirmoreiz DAP pieredzē ir pieteikums par lāča nodarītajiem postījumiem lopkopībai. Postījumi nodarīti Ogres novadā. Lāča uzbrukuma rezultātā nogalināta govs un teļš. Otrs teļš ievainots un tādēļ bija likvidējams. Aprēķinātās kompensācijas apmērs par lopkopībai nodarītajiem postījumiem ir 1581,72 eiro.

Rēna atgādināja, ka kārtību, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri par lāča nodarītiem būtiskiem postījumiem biškopībai un lopkopībai, kā arī minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai noteicis Ministru kabinets noteikumos "Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai", kas stājās spēkā šā gada 24.februārī.

Kompensāciju par postījumiem biškopībā vai lopkopībā var pieteikt par ikreizējiem nodarītajiem postījumiem. Lai saņemtu kompensāciju, iesniedzējam jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, piemēram, zemes īpašniekam vai lietotājam ar tiesas spriedumu nav pasludināts maksātnespējas process, lauksaimniecības dzīvniekiem, kuriem nodarīti postījumi, jābūt reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā.

Turklāt, lai novērstu postījumus lopkopībai vai biškopībai, zemes īpašnieks vai lietotājs nodrošina vismaz vienu no šādiem aizsardzības pasākumiem, proti, nožogotas platības lauksaimniecības dzīvniekiem diennakts tumšajā laikā, suņi, bišu stropu atrašanās cilvēku mītņu tuvumā, vizuālie atbaidītāji (silueti, mulāžas, spīdoši elementi), citi pasākumi, piemēram, repelenti, šķēršļi, elektriskie gani, ciktāl tie nav pretrunā ar vides un dabas aizsardzības prasībām.

Pieteikums kompensācijas saņemšanai par lāča nodarītajiem postījumiem biškopībā vai lopkopībā iesniedzams DAP pa pastu, klātienē vai elektroniski. Saņemot pieteikumu, DAP izveidota komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā veic pārbaudi dabā, piedaloties iesniedzējam. Svarīgi pieteikumu par postījumiem lopkopībā iesniegt pēc iespējas ātrāk, lai komisija varētu novērtēt postījumus, ja tie ir dzīvnieki, piebilda Rēna.

Komisijā iekļauj pa vienam pārstāvim no DAP, Valsts meža dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta. Komisija konstatē postījumus un to nodarījušo dzīvnieku sugu, kā arī sastāda pārbaudes aktu. Mēneša laikā pēc pārbaudes dabā DAP sagatavo zaudējumu aprēķinu un pieņem lēmumu par kompensācijas piešķiršanu vai atteikumu piešķirt kompensāciju.

Zaudējumu apmēru lopkopībai vai biškopībai nosaka atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aprēķinātajām attiecīgā lauksaimniecības dzīvnieka vai bišu saimes ieviešanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksām par iepriekšējo gadu, ņemot vērā Lauksaimniecības datu centra reģistrā norādīto lauksaimniecības dzīvnieku vecumu un izmantošanas grupu.

Papildus aprēķinātajam zaudējumu apmēram par biškopībai nodarītajiem postījumiem izmaksā kompensāciju par nopostīto bišu stropu remonta izmaksām, ko aprēķina, ievērojot Latvijas Biškopības biedrības sniegto informāciju par vidējām stropu un stropu detaļu cenām Latvijā, kā arī minētās biedrības izstrādātos koeficientus zaudējumu aprēķināšanai.

Kompensācijas apmērs nepārsniedz 80 procentus no aprēķinātā zaudējumu apmēra. Taču, ja zemes īpašnieks vai lietotājs ir saņēmis apdrošināšanas atlīdzību par nodarīto kaitējumu, par kuru tiek piešķirta kompensācija, kopējais kompensācijas un apdrošināšanas atlīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt 100 procentus no aprēķinātā zaudējumu apmēra.

Kā vēstīts, Latvijā brūnie lāči (Ursus arctos) ir aizsargājami dzīvnieki un, lai gan to skaits pēdējos gados ir palielinājies, lāču medības Latvijā nav atļautas un tuvākajā laikā par šādu iespēju nav plānots lemt, norādīja DAP.

Lācis ir īpaši aizsargājama suga gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā un pašlaik saskaņā ar aktuālajiem monitoringa datiem Latvijā savvaļā sastopami aptuveni 60 lāči. Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likumā noteiktajam lāča indivīdu ieguve ir pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos pēc DAP atļaujas saņemšanas, piemēram, zinātniskās izpētes un sabiedrības drošības interesēs.