Kalviņš: Investīcijas Latvijā ir par zemu, lai apmierinātu vajadzību pēc inovācijām (3)

Viņš uzsvēra, ka Latvijas zinātne ir apdraudēta, jo tai ilgstoši ir bijis stipri zems finansējums. Par to liecina arī rādītāji gan augstākajā izglītībā, gan zinātnē, jo Latvijas investīcijas šajā jomā ir vairākas reizes zemākas nekā vidēji vadošajās Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Kā skaidroja Kalviņš, investīcijas zinātnē ir īpaši svarīgas, lai radītu jaunus tehnoloģijas risinājumus, kā arī sasniegtu starptautiskos zinātnes mērķus augstās tehnoloģijās un to eksportā. LZA prezidenta ieskatā, par šādiem rādītājiem Latvija nevar vēl lepoties. Izaicinājumi ir arī inovāciju attīstības un investīciju piesaistē no privātā sektora, jo arī šajos rādītājos Latvija ir atkritusi uz pēdējām vietām.

Kalviņš atzina, ka Lietuva augsto tehnoloģiju jomā Latvijai ir vairākus soļus priekšā. Salīdzinot Lietuvas ekonomikas izturību negaidītajā Covid-19 triecienā ar Latvijas pieredzi, LZA prezidents secināja, ka Lietuvai krīzes brīdī ir izdevies piedzīvot nacionālā kopprodukta pieaugumu, jo viņu eksports veidots arī no augstās tehnoloģijas produktiem. Pieaugumu nodrošināja tas, ka Lietuva spēja apgādāt Vācijas tehnoloģijas nozares nepieciešamības. Lai šādu rezultātu panāktu, nepieciešama valsts investīcija "high-tech" risinājumiem, skaidroja Kalviņš, piebilstot, ka tā ir investīcijās ļoti prasoša joma.

Jautāts, kā vērtē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) provizoriskās investīcijas zinātnē nākamajā gadā, tādējādi papildus tai piešķirot 7,6 miljonus eiro, Kalviņš atzina, ka investīcijas ir "nenoliedzami solis pareizajā virzienā", tomēr tas ir "stipri par mazu", lai apmierinātu zinātnes vajadzības inovāciju radīšanā.

Viņš arī norādīja, ka Latvijā neeksistē pilna cikla inovāciju ekosistēma, proti, valsts kaut ko investē, bet investīcijas nepārvēršas reālā ražošanas galaproduktā un paliek tikai laboratorijas līmenī.

Kalviņš skaidroja, ka Latvijā trūkst pārnese no laboratorijas uz ražošanu, lai inovācijas attīstītos ne tikai sākuma un vidusposmā, bet arī top par reāliem produktiem. Tas varētu veicināt arī privātā sektora investīciju piesaisti, kas šobrīd Latvijai ir gandrīz pie "nulles".

LETA jau ziņoja, ka Latvijas tēriņi pētniecībai un attīstībai 2020.gadā veidojuši 41,5 eiro uz vienu cilvēku, kas ir zemāks līmenis nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Zemāki nekā Latvijā tēriņi pētniecībai un attīstībai pērn bijuši vien Rumānijā (14,8 eiro uz vienu cilvēku), Bulgārijā (20,9 eiro) un Ungārijā (38,8 eiro).

Savukārt vislielākais tēriņu apjoms reģistrēts Luksemburgā (648,1 eiro), Dānijā (519,2 eiro), Vācijā (443,2) un Somijā (373,3 eiro). Lietuvā tie bijuši 58,4 eiro uz vienu cilvēku, bet Igaunijā - 140,8 eiro.

ES dalībvalstīs vidēji tēriņi pētniecībai un attīstībai 2020.gadā veidojuši 225,3 eiro uz vienu cilvēku.

"Eurostat" arī norāda, ka pēdējos desmit gados Latvijā fiksēts vislielākais šo tēriņu procentuālais pieaugums uz vienu cilvēku - no 13,5 eiro 2010.gadā līdz 41,5 eiro pērn. Tikmēr kritums šajā periodā fiksēt Portugālē (no 92,1 eiro līdz 71,4 eiro), Spānijā (no 178,7 eiro līdz 144,2 eiro), Rumānijā (no 17,4 eiro līdz 14,8 eiro), Francijā (no 253 eiro līdz 235,4 eiro), Īrijā (no 181,3 eiro līdz 175,1 eiro) un Somijā (no 386,6 eiro līdz 373,3 eiro).