LIAA kļūda aprēķinos zem sitiena paliek jaunos uzņēmējus (7)

LIAA iepriekš paredzējusi, ka, beidzoties Eiropas fondu periodam, inkubatoriem paredzētā nauda paliks pāri, tādēļ tā pērn pārcelta uz citām atbalsta programmām. Nu sanācis tā, ka komersantu interese augusi un nauda beigusies jau tagad, kad ar uzņēmējiem noslēgtie inkubācijas līgumi rit pilnā sparā, un viņi ar šo atbalstu ir rēķinājušies. Tādēļ LIAA lūdz papildu finansējumu no valsts – ne tikai, lai pildītu solījumus uzņēmējiem, kas jau uzņemti biznesa inkubatoros, bet arī, lai uzturētu pašu inkubatoru tīklu un neierobežotu jaunu topošo vai esošo komersantu uzņemšanu tajos.

Biznesa inkubatori tika izveidoti, lai topošiem uzņēmējiem palīdzētu izauklēt idejas un likt tām strādāt. Šo programmu finansē Eiropas Savienības fondi.

Atbalsts pieejams gan apmācību veidā, gan kā kopstrādes telpas, gan arī kā līdzfinansējums dažādām izdevumu pozīcijām. Tostarp, palīdzot tikt uz priekšu, ja augšana notiek ļoti strauji.

Viens no tādiem ir Ventspils Biznesa inkubatorā izaudzētais datorspēļu aprīkojuma ražotājs “Azeron”, kur strādā jau vairāk nekā 70 darbinieku. Viņu galvenais noieta tirgus ir ASV. Kopā ar Investīciju aģentūru sastādītais atbalsta plāns paredzēja līdzfinansējumu, lai reklamētos visintensīvākajā pārdošanas periodā. “ASV komercijā labākais periods, kad būt šajā tirgū, ir kiberpirmdiena, melnā piektdiena un periods pirms un neilgi pēc Ziemassvētkiem Tas ir periods, kurā visi uzņēmumi iegulda lielus līdzekļus mārketingā, kad mārketings paliek būtiski dārgāks,” raidījumam stāsta SIA “Azeron” valdes loceklis Jānis Kūlbārdis.

Taču uzņēmums šobrīd nezina, vai un kad būs pieejams atbalsts, ar ko viņi rēķinājušies, slēdzot līgumu ar Ventspils biznesa inkubatoru. Ja laikus zinātu, ka atbalsta nav, savus izdevumus plānotu citādi. “Mēs nebūtu ņēmuši programmētājus vai attiecīgi mēs varbūt būtu novirzījuši šos līdzekļus citur - tas ir tīri stratēģiskā plānošana, un nu šeit sanāk tā, ka mēs esam ... paldies, protams, par atbalstu, bet nu maldināt varbūt arī gluži nevajadzētu. Mēs tomēr ar to rēķinājāmies, un kopā ar LIAA šo plānu sastādījām,” saka Jānis Kūlbārdis.

Cits Ventspils inkubatora uzņēmums SIA “Trempel” tirgū jau ir startējis ar savu produkciju – no pārstrādāta kartona ražotiem drēbju pakaramajiem. Visa viņu produkcija tiek eksportēta – lielākoties uz Dubaiju, arī ASV, Austrāliju un citur. Šoruden bija plāns Ventspilī izveidot savu ražotni, jo produktu mazos apjomos ražo Rīgā. “Šeit ir pilnas slodzes darbs, vēl vienai kolēģei arī ir pilnas slodzes darbs. Un es ceru, ka tuvākajā laikā būs vēl viens vai divi darbinieki. Ja palīdzības nebūs, tad, protams, tiem cilvēkiem tagad nebūs darba. Viņiem varbūt būs pēc pusgada, gada. Tāpēc, ka mēs ar inkubatora palīdzību varam paātrināt šo procesu - viss ir ļoti vienkārši,” saka SIA “Trempel” īpašnieks Aleksandrs Bobrovs.

Pavisam Ventspils biznesa inkubatorā apsolīto finansējumu gaida 25 jaunie uzņēmēji. Un kopējā viņu prasītā summa ir ap divsimt tūkstošiem eiro. Viņu atbalsta plāni ir apstiprināti, bet skaidrības par maksājumiem nav.

“Mēs katram skaidrojam esošo situāciju. Līdz šim man ir liels prieks redzēt, ka uzņēmēji ir pietiekoši saprotoši šajā situācijā. Bet nu šobrīd arī es neesmu kompetenta, pilnvarota sniegt kādus apsolījumus komersantiem par noteiktu datumu, kad mēs varēsim atsākt šī finansējuma izsniegšanu un kādā līmenī un kādā procesā tas viss turpmāk notiks,” raidījumam “de facto” stāsta LIAA Ventspils biznesa inkubatora vadītāja Liene Kataševska.

Lai pildītu ar uzņēmumiem noslēgtās vienošanās, biznesa inkubatoriem visā Latvijā vēl līdz šā gada beigām nepieciešami ap četriem miljoniem eiro. Tik daudz naudas programmā vēl esot pieejama. Taču tie arī ir visi līdzekļi, kas vēl atlikuši programmā. Pārējiem uzņēmumiem, kas kļuvuši par inkubatora dalībniekiem vēlāk un cerējuši uz atbalstu, iespējas to saņemt ir pamatīgi sašķobījušās.

Naudas nav arī jauno uzņēmēju apmācīšanai, tāpat arī paša inkubatoru tīkla uzturēšanai.

“Tādēļ ir tā, ka šis atlikušais finansējums, kas mums ir, tas rezervēts jau esošajiem apstiprinātajiem grantiem – izmaksai, piemēram, ja ir pieteikta iekārtas iegāde, ko mēs esam apstiprinājuši. Tad, kad tā iekārta būs iegādāta, komersants iesniedz visus dokumentus. Mēs apmaksājam šo līdzfinansējuma daļu, kas ir 50%. Daļa summas ir rezervēta tam, un daļa summas ir rezervēta tīri praktiski, lai mēs spētu uzturēt biznesa inkubatoru tīklu, un tas finansējums šobrīd, mēs esam aprēķinājuši, ka pietiek līdz nākamā gada pirmajam, varbūt otrajam ceturksnim,” saka LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

Sākot šajā plānošanas periodā Biznesa inkubatoru programmu, tai tika atvēlēti 25 miljoni eiro, ar kuriem būtu bijis jāpietiek līdz 2023.gada beigām. Iemesli notikumu pavērsienam jāmeklē pirms pusotra gada, kad LIAA ziņoja Ekonomikas ministrijai par līdz tam programmā paveikto: attiecīgā perioda rādītāji sasniegti, izlietojot mazāk naudas nekā plānots. Un, balstoties uz aģentūras prognozi, ka līdz programmas beigām viss finansējums netiks izlietots, Ekonomikas ministrija 2020.gada jūlijā valdībā virzīja lēmumu par līdzekļu samazināšanu Biznesa inkubatora programmai par četrarpus miljoniem eiro (no 25,7 mlj uz 21 mlj eiro). Optimistiskās prognozes vienlaikus lika palielināt sasniedzamos mērķus un inkubatoros pa šo laiku uzņemti vēl jauni dalībnieki.

Uz jautājumu, vai LIAA kļūdījās savās prognozēs, Laura Očagova atbild: “Jā, mēs neaprēķinājām, ka par 200 procentiem pieaugs šis grantu pieteikumu apjoms.”

Ņemot vērā Covid-19 ietekmi, aizvadītā gada pavasarī uzņēmējiem tika ļauts arī vienā gadā iesniegt vairāk grantu pieteikumu. Turklāt – inkubatorā uzņemtās firmas ar katru gadu bijušas aizvien jaudīgākas, līdz ar to arī auguši grantu pieprasījumi. Vidējais finanšu atbalsts vienam uzņēmumam pieaudzis no 3 686 eiro 2018.gadā līdz 10 616 eiro pērn.

Taču nu vairs nav naudas ne tikai grantiem, bet pašu inkubatoru tīkla uzturēšanai, kur aizgājusi piektdaļa tēriņu jeb gandrīz 3,5 miljoni eiro. Tagad LIAA prasa papildu naudu, turklāt - jau no valsts budžeta, un tie ir 11 miljoni eiro (līdz 2023.gadam), kas ir gandrīz trīsreiz vairāk nekā iepriekš tika noņemts.

“Mēs arī esam uzzīmējuši vairākus scenārijus un iesnieguši ministrijai, kur mēs parādām – ja tiktu atgriezts šis samazinātais finansējums, tad mēs spētu spētu sniegt atbalstu tiem komersantiem, kas šobrīd ir. Bet, lai biznesa inkubatori atgrieztos uz pilnu jaudu, mēs uzņemtu jaunus komersantus, rīkotu dažādus seminārus un piesaistītu ekspertus, tad ir vajadzīgs daudz lielāks finansējums,” saka Očagova.

Lai arī nākamajā fondu plānošanas periodā ir iezīmēts atbalsts biznesa inkubatoriem, tas būs šauri mērķēts - tehnoloģiju uzņēmumu attīstīšanai.

Tādēļ ekonomikas ministra ieskatā situācija ne tikai jāglābj ar valsts budžeta palīdzību, bet jāturpina inkubatoru programma arī esošajā profilā, tostarp – turpinot ar grantiem līdzfinansēt jaunu uzņēmumu attīstību. To divkārtīgi atlīdzināšot jaunveidoto, veiksmīgo uzņēmumu budžetā samaksātie nodokļi. Ekonomikas ministrijas un LIAA ieskatā - ja inkubatoru programmā ieguldīs 11 miljonus eiro, nodokļu ieņēmumi no inkubatora dalībniekiem būs divkārt lielāki - 20 miljoni eiro.

“Mēs esam skatījušies un modelējuši kaut kādu iespēju pārskatīt no citiem fondiem šo programmu, bet tur nav bijušas tādas veiksmīgas sarunas. Tā kā es uzskatu, ka budžeta sarunas ir tā pēdējā iespēja, kā mums no ministrijas var izdoties šo programmu saglābt, lai tā netiktu pārtraukta,” saka ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

Taču, lai arī Ekonomikas ministrija Biznesa inkubatoru finansēšanu uzlikusi par savu nākamā gada budžeta prioritāti, tomēr budžeta iespējas nesolās būt lielas un līdzšinējās politiķu diskusijas liecina, ka vispirms naudu dos tādām jomām kā medicīna, izglītība un valsts robeža. “Ja mēs skatāmies uz šo Ekonomikas ministrijas iniciatīvu, tad tā vienmēr ir bijusi finansēta no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tam speciāli izveidota programma un speciālās investīcijas, lai atbalstītu jaunus uzņēmējus. Un arī no mūsu puses aicinājums Ekonomikas ministrijai nekavēties, bet apsēsties pie galda un ātrāk sākt darbu pie nepieciešamajiem Ministru kabineta noteikumiem,” saka Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Grantus šajā programmā ir saņēmuši piecsimt uzņēmumu, bet maksimālā summa, ko inkubējamais dažāda veida atbalstā var saņemt, ir līdz 200 000 eiro. Griestus gan sasniedzis vien retais. Nefinansiālu atbalstu šajā periodā inkubatoros saņēmuši gandrīz tūkstoš komersantu. Aptuveni pieci procenti uzņēmumu, kas saņēmuši inkubācijas atbalstu ir likvidēti.