/nginx/o/2020/07/06/13193526t1h1fe1.jpg)
Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests ne tikai sadala Eiropas fondu naudu lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, tā uzdevums ir kontrolēt vai saņēmēji to iegulda atbilstoši prasībām. Ja dienests atrod pārkāpumus, tam nauda jāatprasa. Taču ne pret visiem uzņēmējiem dienests ir vienādi stingrs.
Pirms pieciem gadiem 2,2 miljonus Lauku atbalsta dienests piešķīra zivju miltu rūpnīcas būvniecībai pie Valdemārpils. Pēc papīriem viss bija kārtībā – saņēmējs bija zivsaimnieku biedrība. Taču, iespējams, projekts realizēts citu, ietekmīgu uzņēmēju interesēs, kam atbalsts nepienācās.
To zināja arī Zemkopības ministrijā un Lauku atbalsta dienestā. Tur saņemts trauksmes cēlēja ziņojums, taču pārbaude beigusies bez rezultāta.
Jau pāris gadus te Talsu novada Ārlavas pagastā darbojas moderna zivju miltu ražotne. Tā būvēta par Eiropas naudu, kas iegūta izmantojot viltīgu shēmu. Lauku atbalsta dienests uz aizdomīgajiem darījumiem pievēris acis.
Zivju miltus un eļļu ražo no zivju pārstrādes atkritumiem vai pārtikā nederīgām zivīm. No četrām tonnām izejvielas sanāk tonna miltu un vēl eļļa. Tas ir ienesīgs bizness. Rūpnīca izejvielas iepērk par 200 eiro tonnā, bet miltus pārdod par tūkstoš septiņsimt.
Līdz 2016.gadam Latvijā darbojās viena zivju miltu ražotne. Tā pieder kompānijai Venta FM, kas ietilpst ietekmīgo uzņēmēju Paškausku ģimenes AgroLat holdingā. Tajā ir 38 ar lauksaimniecību un pārtikas ražošanu saistīti uzņēmumi, kas apgroza simtiem miljonu.
Venta FM varēja turēt zemas iepirkumu cenas, jo izejvielu bija daudz, bet konkurences maz.
2016.gadā zivju pārstrādes uzņēmēju biedrībām pavērās iespēja pieteikties uz Eiropas atbalstu vēl vienas zivju miltu ražotnes būvniecībai. Pieteicās divi pretendenti. Eiropas naudu, gandrīz divarpus miljonus eiro, ieguva Kurzemes zvejniecības ražošanas organizācija.
Kurzemes zvejniecības ražošanas organizācijās ir apvienojušies Rojas zvejnieki un zivju pārstrādātāji. To vada brāļi Lauris un Ansis Jirgeni, zvejnieku saimniecības Irbe īpašnieki.
Es domāju, ka diez vai jums kāds kaut ko pateiks. Pirmām kārtām, viens Jirgena kungs ir uz slimības lapas, viņam ir operācija, bet otru .. es pat īsti nemaz nezinu. Bet es nezinu vai viņi – kas ir tur droši vien pa smakām kāds kaut ko?
Nē, mums vairāk par to pašu shēmu, kā tas ir uzbūvēts!
Lursoft dati rāda, ka rojenieku projektu finansējis zivju miltu ražotāja Venta FM īpašnieks Agrolats Holding. Reģistrēta komercķīla par 8 miljoniem 400 tūkstošiem. Rūpnīca uzbūvēta uz kompānijai Roja CL piederošas zemes. To kontrolē Agrolat Holdings īpašnieku – Paškausku ģimene.
Agrolats uzņēmumi nevarēja pieteikties uz Eiropas naudu, jo tā bija paredzēta vienīgi zivsaimnieku biedrībām.
Jau no projekta sākuma 2016.gadā virmoja aizdomas, ka projekta patiesais virzītājs ir Agrolats Holdings. To Lauku atbalsta dienestam vairākkārt centies norādīt konkursā izbrāķētais pretendents - Nacionālā zvejniecības ražotāju organizācija. Tobrīd to vadīja Inārijs Voits.
Lauku atbalsta dienestā janvārī vērsies kāds trauksmes cēlējs, kura rīcībā ir dokumenti un parakstīšanai sagatavoti līgumi, kas parāda ar Agrolatu saistītu personu noteicošu lomu jaunajā rūpnīcā.
Fragments no līguma projekta:
“Vienošanās par vispārīgo sadarbības noteikumu noteikšanu projekta īstenošanā”
[12] ORGANIZĀCIJA nodrošina, ka ROJAI CL ir visas saražotās produkcijas iegādes pirmtiesība. ORGANIZĀCIJA ir tiesīga pārdot saražoto produkciju trešajai personai tikai tad, ja to rakstiski ir saskaņojusi ROJA CL.
[15] Ja ORGANIZĀCIJA nepilda šajā nodaļā noteiktos noteikumus, ROJA CL ir tiesības nekavējoties atkāpties no kredītlīnijas (aizdevuma) līgumā noteiktās samaksas kārtības un atprasīt visus izsniegtos finanšu līdzekļus.
Trauksmes cēlējs Lauku atbalsta dienestam kā pierādījumus nosūtījis sagataves līgumiem. Tie nosaka, ka pēc uzraudzības termiņa ražotne pāriet aizdevēja īpašumā.
Pārbaudīt, vai līgumi ir parakstīti un vai shēma darbojas, var tikai Lauku atbalsta dienests. Tas pārbaudi veicis, taču neko aizdomīgu neesot pamanījis.
Dienests uzskata, ka aizdevuma ņemšana no konkurenta un rūpnīcas celšana uz tam piederošas zemes neko neliecina. Jo pēc dokumentiem patiesais labuma guvējs ir zvejnieku biedrība.
2016. un 2017.gadā pretimnākšana Kurzemes zvejniecības ražotāju organizācijas projektam bijusi neparasti liela. Pagarināti projekta termiņi, mainīti ministru kabineta noteikumi, lai šī biedrība kvalificētos atbalstam.