Pētījums: čūskas ir radušās no dažiem asteroīda triecienā izdzīvojušajiem

Jaunā pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”, pētnieki noskaidrojuši, kā tajā laikā, ko dēvē par krīta-paleogēna masveida izmiršanu, klājās čūskām. Izskatās, ka mūsdienu čūsku pamatā ir vien saujiņa čūsku, kas izdzīvoja pēc asteroīda trieciena.

“Tas ir pārsteidzoši ne tikai tāpēc, ka tās pārdzīvoja izmiršanu, kad izzuda daudzas dzīvnieku sugas, bet arī tāpēc, ka dažu miljonu gadu laikā tās attīstījās, vidi izmantojot jaunos veidos,” skaidroja viena no pētījuma autorēm Katrīna Kleina.

Pastāv zinātniska diskusija par to, cik ļoti masu izmiršana ietekmēja tādus reptiļus kā ķirzakas un čūskas. Sākotnēji tika uzskatīts, ka šie dzīvnieki izmira minimāli, tomēr vēlāk atklājās pierādījumi, ka vismaz Ziemeļamerikā ķirzakas un čūskas izmira pamatīgi, rakstīts zinātnes izdevumā "Science Alert".

Čūsku evolūcijas vēsturi ir ļoti grūti pētīt. Fosiliju trūkums neļauj veikt ģenētisko analīzi, tāpēc ziņas par čūsku ģenētisko vēsturi var būt neprecīzas. Tiesa, pašlaik zinātnieki ir spējuši apvienot visu informāciju par čūsku evolūcijas vēsturi un sniegt visai uzskatāmu čūsku evolūcijas vēsturi kopš dinozauru izmiršanas līdz mūsdienām.

Uz Zemes tātad nogāzās asteroīds, dinozauri izmira un pēkšņi palika daudz vairāk vietas, kur dzīvoties. Čūskām tas nāca par labu. Tās nonāca jaunās vidēs, nišās un pat kontinentos.

“Mūsu pētījums liecina, ka izmiršana darbojās kā tāda “radošā iznīcība”, teica viens no pētniekiem Niks Longričs.

Pirms izmiršanas eksistēja krīta perioda čūskas, tomēr tās bija citādākas nekā mūsdienās. Tomēr, kad šīs čūskas teju pilnībā izmira, no dažiem izdzīvojušajiem izveidojās liela čūsku daudzveidība. Dzīvība un daba patiesi darbojas brīnumainā veidā.