Ko pircējam piedāvā Latvijas bioloģiskās pārtikas ražotāji?

Ko pircējam piedāvā Latvijas biopārtikas ražotāji?

“Situācija ir kardināli mainījusies, jo pašlaik lielveikalos un arī kopumā mazumtirdzniecībā ikviens par pieņemamu cenu var iegādāties pat vairāku ražotāju bioloģiskā piena produktus. Ne tikai pienu un kefīru, bet arī jogurtus, sviestu, dažādu šķirņu sierus – no Holandes siera līdz zilā pelējuma sieram, kā arī bioloģiski sertificētus pašmāju kazas piena produktus,” skaidro Raivis Bahšteins.

Bioloģiskā piena pārstrādi veic tādi plašu pircēju lokam zināmi pašmāju piena pārstrādātāji kā AS Tukuma piens, AS Talsu piensaimnieks, AS Smiltenes piens, AS Cesvaines piens, AS Lazdonas piensaimnieks, AS Preiļu siers, LPKS Viļāni, AS Limbažu siers, SIA Trikātas pienotava un citi uzņēmumi.

LBLA pārstāvis norāda, ka plaši pieejama ir arī Latvijas bioloģiskajās zemnieku saimniecībās augušu graudu pārstrādes produkcija, lielākoties dažādas graudaugu pārslas. “Turklāt līdz ar AS Dobeles dzirnavnieks biograudu pārstrādes rūpnīcas iedarbināšanu, kas notika šogad, var prognozēt, ka šī segmenta produkcijas īpatsvars tikai pieaugs un ar laiku pārslām un miltiem pievienosies arī Dobelē bioloģiski ražotas pastas produkcija.”

Tāpat ir vērts atzīmēt bioloģiski sertificētas maizes pieejamību. “Līdzās par rudzu maizes etalonu kļuvušajai ZS Ķelmēni bio rudzu rupjmaizei lielveikalos atrodami arī SIA Maiznīca Flora no bioloģiski sertificētām sastāvdaļām ceptā kviešu un sēklu maize,” teic Bahšteins.

Lielveikalos iegādājamas arī pašmāju bio vistu olas no vairākiem ražotājiem, tāpat ikvienam ir iespēja tikt pie savas biomedus burciņas, pieejamas arī bioloģiski audzētas pašmāju tējas, kā arī ļoti pamanāma savā segmentā ir SIA Lat Eko Food zīmola “Rūdolfs” produkti bērniem. Kāju pasaules tendenču durvīs ielicis ražotāji SIA Milzu! un SIA Jurgensburg, mazumtirdzniecībā piedāvājot augu valsts proteīna miltus un dārzeņu maisījumus ātri pagatavojamajām maltītēm.

LBLA pārstāvis akcentē, ka bio produktu tirgū joprojām ir atrodamas brīvās nišas:

“Tuvākajos gados vajadzētu attīstīties arī bioloģiski audzētu zivju piedāvājumam – līdz šim bioloģiski sertificētie zivjaudzētāji strādājuši bez īpaša atbalsta,

bet turpmāk Zemkopības ministrija sola šādu atbalstu nodrošināt, tādējādi veicinot nozares iespējas augt, kā tas jau ir noticis Lietuvā.”

Kur iegādāties Latvijā ražotus bioloģiskos produktus?

Dažādu tirgus kopsakarību dēļ lielveikalos joprojām ir grūtāk atrast bioloģiski sertificētus dārzeņus un augļus, kā arī bioloģiski audzētas gaļas un zivju produkciju. Šos produktus var meklēt lielveikalā Stockmann un mazumtirdzniecības tīkla Sky veikalos un populārākajos bio tirdziņos.

Arī Rimi zemnieku veikali "Klēts" gadu gaitā pavēruši iespēju ne vienam vien bioloģiskajam ražotājam ar savu produkciju sasniegt plaši apmeklētu lielveikalu plauktus. "Apsveicami, ka šis koncepts, laikam ejot, pierādījis savu dzīvotspēju.

Lai gan uzskatu, ka bioloģiskie produkti veikalos būtu vairāk jāintegrē starp ikdienas produktiem, nevis jāizvieto tikai speciālos plauktos, Rimi "Klēts" piemērs kā "veikals veikalā" tomēr strādā labi.

Tas pircējam ļauj skaidri noprast, ka tur atrodami mazāk industriāli produkti un produkti tieši no saimniecībām un to vidū – arī ne mazums dažādu bioloģiski sertificētu produktu," - tā Bahšteins.

Savukārt visplašāko klāstu var iegādāties, meklējot pa tiešo pie zemniekiem. Daļa pircēju, kuri ir ieinteresēti ekoproduktu celšanā galdā savai ģimenei, paši atraduši savu tuvāko biozemnieku.

Joprojām daudzas ģimenes lielu daļu bioloģiskās pārtikas sagādā savā tiešās pirkšanas pulciņā – šī kustība turpina veiksmīgi darboties jau aptuveni desmit gadu, apejot starpniekus un priekšroku dodot tieši bioloģiski sertificētu zemnieku saimniecību produkcijai – no dillēm līdz augstas kvalitātes nogatavinātai liellopa gaļai.

Pandēmijas laika lielākā aktualitāte bioloģiskās pārtikas jomā ir interneta pārdošanas apjomu palielināšanās

– līdzās Svaigi.lv ekoproduktus var iegādāties, piemēram, interneta pārtikas veikalā Nuko.lv, taču nozīmīgākā tendence ir tā, ka saimniecības vai nu pašas uzsākušas tirdzniecību internetā un organizē piegādes vai arī apvienojas vienā platformā un dara to kopā – kā Negantigardi.lv, kur citu produktu vidū pieejams plašs bioloģiski audzētas putnu gaļas, cūkgaļas un liellopa gaļas piedāvājums. Vistas gaļas produktus savā interneta veikalā iegādāties piedāvā saimniecība Karotītes, cūkgaļu – ražotājs SIA Ecoland Latvia.

Otru elpu ieguvuši arī bioloģiskās pārtikas tirdziņi – līdzās tradicionālajam Kalnciema kvartāla tirdziņam sevi veiksmīgi pieteicis Mūsu Bio tirgus, kas regulāri organizē tirdziņus Siguldā un nu jau arī citviet Latvijā.

Vai ekoprodukts vienmēr maksā dārgāk?

“Paplašinoties iespējām iegādāties bioloģiski sertificētus produktus un daļai produkcijas no ekoveikaliem pārceļoties uz ikdienas lielveikalu plauktiem, bioloģiskais produkts ar laiku veiksmīgi "atkratījies" no ekskluzīvas preces tēla. Ja veikala plauktā palūkojas uz, piemēram, biopiena un labas kvalitātes konvencionāla piena produktu cenām, tad dažkārt biopiens pieejams pat par zemāku cenu,” skaidro Raivis Bahšteins.

Viņa ieskatā

nereti problēma ir nevis tā, ka ekoprodukti ir nesamērīgi dārgi, bet slēpjas faktā, ka konvencionāli ražotie produkti mēdz būt neatbilstoši lēti, kas liek uzdot jautājumus gan par ražošanas paņēmieniem,

kas varbūt nodrošina ražas apjomu, bet vienlaikus atstāj būtisku negatīvu ietekmi gan uz vidi, gan godīgu un cieņpilnu attieksmi pret izejvielu ražotājiem – zemniekiem. Izvēloties mazāku daudzumu pārtikas, bet labāku pēc kvalitātes, ilgtermiņā pircēja veselība viennozīmīgi būs šādai pieejai pateicīga.

Lai pašmāju ekoprodukti kļūtu pieejamāki, jāveicina lauksaimnieku sadarbība, kā arī

nepieciešams atbilstošs valsts atbalsta līmenis un valsts iesaiste bioloģiskās pārtikas popularizēšanā, sabiedrībai skaidrojot bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi klimata, vides un sabiedrības veselības problēmu risināšanā,

norāda LBLA pārstāvis. “Līdz šim ir iztrūcis kā viens tā otrs, un pastāv bažas, ka Latvijas lauksaimniecības politika turpmākajos gados joprojām paliks ar galvu smiltīs – neredzot pāri šauri ekonomiskajiem industriālo graudkopju mērķiem. Lai stimulētu biopārtikas nozari, aicinu sekot Dānijas, Somijas, Zviedrijas un citu valstu piemēram, kas savos bioloģiskās lauksaimniecības attīstības plānos (mūsu Zemkopības ministrija šādu plānu nav izstrādājusi) skaidri noteikušas, ka vēlas sasniegt, piemēram, 40% vai 60% lielu ekoproduktu īpatsvaru publiskajā iepirkumā, lai vismaz daļēji bioloģiski ēdinātu skolēnus un slimnīcu pacientus.

Taču katram pircējam ir iespēja balsot par pārtikas sistēmas pārmaiņām savu maciņu, visus vai daļu no ikdienas pirkumiem aizstājot ar produktiem, ko rotā bioloģiskās pārtikas marķējums – zaļā ekolapiņa.”

Raivis Bahšteins uzsver, ka tādi mārketingā izmantoti apzīmējumi kā "lauku labumi", "dabīgi produkti", "zemnieku produkcija" vai "audzēts Latvijā" nebūt neliecina par to, ka produkts audzēts un ražots bez pesticīdiem vai saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības stingrajām un visā Eiropas Savienībā vienotajām prasībām. Par to droši signalizē vienīgi marķējums zaļā ekolapiņa un papildus arī preču zīme "Latvijas ekoprodukts", kas apliecina produkta Latvijas izcelsmi.

Raksts tapis sadarbībā ar Rimi Latvija.