Dažkārt šķiet, ka pozitīvas emocijas rodas pašas, negaidot, nezināmā brīdī. Tā gluži nav. Gūt pozitīvas emocijas un priecāties ir jāmācās. Turklāt īpaši nozīmīgi ir iemācīt priecāties mūsu bērniem, tādējādi ne vien pasargājot viņus no kaitīgiem ieradumiem nākotnē, bet arī sniedzot savu artavu jaunās paaudzes nākotnes panākumos privātajā un profesionālajā dzīvē.
Dr. med. Artūrs Utināns, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents.
Arī aizvadītā pusotra gada globālo notikumu fons neveicina ne dabīgu pozitīvu emociju atmosfēru, ne daudzkrāsainu atpūtas pasākumu piedāvājumu. Esot proaktīviem, varam parūpēties gan par mūsu pašu un ģimenes locekļu psihoemocionālo labsajūtu, gan ieguldīt stabilus pamatus mūsu bērnu personību turpmākajai izaugsmei.
Atpūta ir jāieplāno ikdienā
No vecākiem bērni iemācās nākotnes uzvedības modeli. Par pozitīvu piemēru savām atvasēm varam kļūt gadījumā, ja paši esam atpūtušies un relaksēti. Atpūtas funkcija ir radīt pretstresa aktivitātes cilvēkam. Jo vairāk izaicinājumu mēs saņemam ikdienā un stresa situāciju piedzīvojam darbā, jo vairāk nepieciešamas relaksējošas aktivitātes bez steigas un spriedzes. Domāju, šogad un pērn gandrīz ikviens būs pamanījis saspringuma pieaugumu darba kolēģu un līdzcilvēku starpā. Diemžēl dienas laikā uzkrāto stresu un negatīvās emocijas mēs mēdzam pārnest mājās ģimenes lokā.
Neesot atpūtas paradumiem un ģimenes rituāliem kopīgai laika pavadīšanai, šīs emocijas nereti transformējas mājas strīdos un konfliktos, savstarpējā atsvešinātībā.