Pēc Lemberga iesnieguma ST izvērtēs apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu kriminālprocesā

Lemberga krimināllietā pirmās instances tiesa ir pieņēmusi notiesājošu spriedumu, kuru Lembergs ir pārsūdzējis. Lembergs norāda, ka konkrētā krimināllieta ir ļoti apjomīga un ļoti apjomīgs ir arī pirmās instances tiesas spriedums.

Viņš lūdz ST izvērtēt Kriminālprocesa likuma 529.panta pirmās daļas 3.1 punkta un 550.panta pirmās daļas atbilstību Satversmes 92.panta pirmajam teikumam. Kriminālprocesa likuma 529.panta pirmās daļas 3.1 punkts paredz, ka pirmās instances tiesas sprieduma rezolutīvajā daļā papildus var tikt iekļauts tiesas lēmums par pārsūdzības termiņa pagarināšanu vēl par desmit dienām kriminālprocesa īpašas sarežģītības un apjoma dēļ.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 550.panta pirmā daļa nosaka, ka apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā desmit dienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā divdesmit dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums. Satversmes 92.panta pirmais teikums nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Lembergs norāda, ka apstrīdētās normas paredzot, ka termiņš pirmās instances tiesas sprieduma pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir desmit dienas, bet īpaši sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā tiesa varot pagarināt šo termiņu vienīgi līdz 20 dienām.

Šāds termiņš neesot pietiekams, lai sagatavotu kvalitatīvu apelācijas sūdzību un efektīvi pārsūdzētu sevišķi sarežģītā un apjomīgā kriminālprocesā pieņemtu pirmās instances tiesas spriedumu. Lai gan Lembergs un viņa aizstāvji konkrētajā gadījumā iesniedza apelācijas sūdzības pirmās instances tiesas spriedumā norādītajā termiņā, tomēr to izstrāde bijusi apgrūtināta un vēlāk viņa pārstāvji iesnieguši arī apelācijas sūdzību papildinājumus.

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz šī gada 29.novembrim iesniegt ST atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 2022.gada 27.februāris.

Jau vēstīts, ka Rīgas apgabaltiesa 22.februārī Lembergam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu apmērā (20 000 eiro). Lembergu apcietināja tiesas zālē, vienlaikus atceļot citus noteiktos drošības līdzekļus, kas, piemēram, paredzēja liegumu pildīt atsevišķu amatu pienākumus.

Cietumsoda izciešanas laikā tiesa nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā un mājas arestā atradās nepilnu gadu - no 2007.gada 14.marta līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Lembergu tiesa 19 apsūdzības sadaļās atzina par vainīgu, bet 21 sadaļā attaisnoja. Lembergu atzina par vainīgu kukuļņemšanā, dokumentu viltošanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, dienesta viltojumā, neatļautā dalībā mantiskos darījumos, kā arī nepatiesu ziņu norādīšanā deklarācijas. Savukārt attaisnoja viņu dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā.

Lembergs tiesas spriedumu pārsūdzējis.

Lemberga dēlam Anrijam tiesa piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju. Viņš atzīts par vainīgu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, kā arī neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Savukārt kādreizējam Lemberga biznesa partnerim Ansim Sormulim tiesa piesprieda divu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā tiesa nolēma ieskaitīt viņa aptuveni mēnesi ilgo atrašanos apcietinājumā 2007.gadā. Sormuli tiesa atzina par vainīgu kukuļņemšanas atbalstīšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un neatļautas piedalīšanās mantiskos darījumos atbalstīšanā.

Lemberga dēlu un Sormulim iepriekš noteiktos ar brīvības atņemšanu nesaistītos drošības līdzekļus gan atcels, tikai stājoties spēkā šādam spriedumam.

Tāpat tiesa nolēma kriminālprocesu daļā par Ventspils uzņēmēja Jurija Bespalova noziedzīgajām darbībām izbeigt sakarā ar noilgumu. Bespalovs 2012.gadā nomira.

Rīgas apgabaltiesa šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā. Nākotnē par apgabaltiesas kā apelācijas instances nolēmumu vēl būs iespējams iesniegt kasācijas sūdzību vai protestu Augstākajā tiesā.

Lembergs ievēlēts arī šajā Ventspils pašvaldības sasaukumā. Lembergs drīkstēja kandidēt pašvaldību vēlēšanās, jo attiecībā uz viņu nav stājies spēkā notiesājošs spriedums.