"Upura cīņa" ⟩ Brīvprātīgais cietuma kapelāns Mārtiņš Krūklis: Es mudinātu uz piedošanu (2)

Tas [cietumsods] jau arī darbojas kā piespiedu līdzeklis domāt - ko tad darīt tālāk? Tāpēc cilvēki cenšas kaut ko saprast, kādu līdzjūtību saņemt."

Krūklis ir arī biedrības "Svētā Lūka darbnīca" valdes priekšsēdētājs, kas nodarbojas ar ieslodzīto resocializāciju. Mārtiņš sarunas laikā vairākkārt uzsver, ka ieslodzītie arī ir sabiedrības daļa un viņiem pēc soda izciešanas ir jāatgriežas normālā dzīvē.

Lielai daļai bijušo cietumnieku arī izdodas resocializēties, taču noziegumi ir ļoti dažādi un visbiežāk, kur ir pāridarītājs, tur ir arī kāds cietušais un cietušā tuvinieki. Īpaši, ja runa ir par seksuālo vardarbību. Jautāts, kā tad viņiem pieņemt šo faktu, ka pāridarītājs ir uz brīvām kājām, Krūklis piekrīt, ka "piedot būtu skaļi teikts", bet piemetina, ka "piedošana atbrīvo".

"Piedošana var atbrīvot cietušo no viņa mazvērtības kompleksa, kas viņam varbūt ir izveidojies no sevis vainošanas. Protams, šo var panākt tikai terapijas rezultātā.

Šī piedošana nav kaut kāda dieva piedošana vai vēl kaut kas, tas ir pašam sevī - samierināties ar to un saprast, ka tā briesmīgā akta rezultātā tu neesi zaudējis savu pašcieņu. Tev vienkārši ir nodarīts pāri un tu neesi bijis vainīgs pie tā. Skaidrs, ka vainīgs ir tas, kas to ir izdarījis.

Protams, labāk ir, ja cilvēki dzīvo mierā, nevis visu mūžu griež zobus un tur ļaunu prātu, cilvēks pats sevi sabeidz no iekšienes.

(..) Skaidrs, ka tas ir smagi, ja tev ir nodarīts pāri. Viena lieta ir pateikt no malas, pavisam cita - dzīvot tajā visā."

Ja pieņemam, ka cietums ir sabiedrības spogulis, tad kāds tas ir Latvijā? Vai ieslodzītie dzimumnoziedznieki tiek sodīti ieslodzījuma vietā no apkārtējiem cietumniekiem un kādi ir lielākie izaicinājumi atgriezt nebrīvē pabijušu cilvēku sabiedrībā, uzzini video!

Portāls "Apollo.lv" turpina projektu "Upura cīņa", kas dod balsi tiem, kuri ir pieredzējuši seksuālu vardarbību savas dzīves laikā. Sarunās ar cietušajiem un speciālistiem tiek izgaismotas problēmas un lauztas stigmas, kas valda par un ap šo vēl aizvien neērto tematu - seksuālā vardarbība.

KO DARĪT, JA ESI CIETIS NO SEKSUĀLAS VARDARBĪBAS?

Kauns, atmiņas uzplaiksnījumi, trauksme, netīrības un vainas sajūta ir normālas izjūtas šajā situācijā. Šādu stāvokli ir iespējams mazināt ar speciālistu (psihologa, psihoterapeita, psihiatra) palīdzību.

VĒRSIES POLICIJĀ UN PIE ĀRSTA

Pēc iespējas ātrāk jāvēršas policijā un/vai pie ārsta. Lūdz, lai ārstniecības persona pēc iespējas sīkāk dokumentē vardarbības radītās sekas. Apskates rezultātiem ir juridiskais spēks, un tiesu medicīnas eksperts var izmantot tos ekspertīzes veikšanai.

VĒRSTIES POLICIJĀ VAR ARĪ VĒLĀK

Ja pagaidām neesi gatavs vērsties policijā, to var darīt arī vēlāk. Atkarībā no lietas nodarījuma smaguma ir noteikts noilgums - termiņš, cik ilgā laikā pēc nodarījuma izdarīšanas varmāku var saukt pie kriminālatbildības.

Seksuāla rakstura nodarījuma noilgums var būt no 5 līdz 20 gadiem, vai pat ilgāk. Ja par noziegumu tiek ierosināta lieta policijā, tad tev ir tiesības uz kompensāciju kā nozieguma upurim. Valsts kompensācija tiek izmaksāta neatkarīgi no tiesas procesa iznākuma.

NEBAIDIES MEKLĒT PALĪDZĪBU

Apsver domu meklēt psiholoģisko palīdzību. Seksuālā vardarbība rada nopietnas sekas psihei, ar ko ir ļoti grūti tikt galā pašam.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Upura cīņa" saturu atbild TVNET grupa.