Saduļķošanās veidojas, ūdensvadā uzkrājoties sīkām daļiņām. RTU veikti mērījumi liecina, ka, piemēram, Purvciemā, Dreiliņos, Avotu ielas apkaimē, Grīziņkalnā un Brasā saduļķošanās riski ir lielāki. Šajās apkaimēs caurulēs satiekas ūdens no pazemes ūdensgūtvēm "Baltezers-Zaķumuiža" un ūdens, ko no virszemes ūdensgūtves sagatavo Katlakalnā stacijā "Daugava".
Lielāks risks ir arī attālākās pilsētas apkaimēs: Bolderājā, Daugavgrīvā un Vecmīlgrāvī. Mērījumi korelē ar iedzīvotāju sūdzībām, ko uzskatāmi parāda RTU BIF Ģeomātikas katedras asociētā profesora Māra Kaļinkas ģeotelpiskās informācijas sistēmas tīmekļa platformā izveidota telpiskā vizualizācija.
"Rīgas ūdens" kopš 2016.gada realizē plānveida ūdensvadu skalošanas programmu, kuras rezultāti ir acīmredzami - pēdējos gados uzņēmuma Ūdensvadu un kanalizācijas tīklu dienesta operatīvais vadības centrs saņem ievērojami mazāk iedzīvotāju sūdzību par ūdens uzduļķojumiem, pauž uzņēmumā.
Pēc datiem uz 2021.gada sākumu, kopumā izskaloti ap 43% no visiem ūdensvada tīkliem, kuru kopējais garums ir 1482 kilometri, bet šogad tiks izskaloti vēl 110-120 kilometri. Citu valstu pieredze liecina, ka ūdensvadu posmu skalošana veicama vismaz reizi divos vai trīs gados, un šādu modeli vajadzētu ieviest arī Rīgā. RTU zinātnieku paveiktais būs lielisks palīgs uzņēmuma darbā, lai varētu precīzāk plānot prioritāri skalojamās ūdensvada tīklu apkaimes, norādīja "Rīgas ūdenī".