Pirmo reizi 11 gados reformēs atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

"Kopējais izpildvaras darbs, spēja kvalitatīvi pildīt valdības un parlamenta dotos uzdevumus tiešā veidā ir saistīta ar publiskajā sektorā nodarbināto profesionalitāti un kvalifikāciju. Valsts iestādes pašlaik vairs nespēj konkurēt darbaspēka tirgū ar privāto sektoru par ekspertiem, nozaru profesionāļiem un augstākā līmeņa vadītājiem," sacīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš pauda, ka grozījumi Atlīdzības likumā pirmo reizi vienpadsmit gados pēc būtības pārveido valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, risinot ilgstoši samilzušas problēmas - zemu darbinieku motivāciju, augstu darbinieku mainību un nepieciešamību ieguldīt apjomīgus resursus personāla attīstībā.

Lai novērstu ieilgušās problēmas, grozījumos Atlīdzības likumā piedāvāti risinājumi, kas uzlabos atlīdzības konkurētspēju, nosakot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% no privātajā sektorā maksātās atlīdzības līmeņa. Tāpat, mainot proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un mazinot piemaksu skaitu, plānots samazināt maksimālo piemaksu kopsummu, ko darbinieks var saņemt, proti, no 60% uz 30% no mēnešalgas. Paredzams, ka tas vairos atlīdzības stabilitāti un mazinās iekšējo administratīvo slogu, ko rada sarežģītu piemaksu sistēmas administrēšana.

Tāpat ar grozījumiem plānots ieviest arī citus mūsdienīgus darba samaksas risinājumus - trīs līmeņu algu skalu, samaksas piesaisti ekonomikas attīstībai, tirgus koeficientu ieviešanu īpaši pieprasītu jomu speciālistiem.

Valsts kancelejā atklāja, ka šie risinājumi ir vēsti uz to, lai darba samaksa nākotnē atbilstu darba snieguma līmenim un veicamo funkciju sarežģītībai un atbildībai. Jāņem vērā, ka atlīdzības sistēmas reforma ir būtiska "Valsts pārvaldes reformu plāna 2020" daļa, kas var tikt īstenota tikai tad, ja ministrijas un iestādes saimnieko efektīvāk, samazina birokrātiju, optimizē nodarbināto skaitu, lai varētu labāk piesaistīt un atbilstoši atalgot kvalificētākos darbiniekus. Līdzvērtīga problēma ir arī pašvaldībās, īpaši ieviešot administratīvi teritoriālo reformu, apvienojot novadus.

Ņemot vērā līdzšinējo problemātisko situāciju, komplekso grozījumu ieviešana Atlīdzības likumā notiks pakāpeniski. Sākotnēji grozījumi jāpieņem Saeimā, tad jāizstrādā atbilstoši Ministru kabineta noteikumi un, balstoties uz tiem, - iestāžu iekšējie noteikumi par pamatalgu un labumu kritērijiem. Līdz 2022.gada jūlijam plānots, ka iestādēs pārklasificē amatus un nosaka jaunās algas esošā budžeta ietvaros. 2023.gadā, balstoties uz nepieciešamā budžeta aprēķiniem, plānots izstrādāt optimālā algu budžeta prognozi un sagatavot budžeta pieprasījumu, lai valdība 2024.gada budžeta projektā varētu lemt, kādā secībā un cik ilgā laika periodā īstenot pasākumus algu nevienlīdzības mazināšanai valsts pārvaldē.

"Ikvienam likumam ir jābūt "dzīvam" - jāiet līdzi laikam un procesiem sabiedrībā. Pēc likuma pieņemšanas Saeimā mēs monitorēsim Atlīdzības likuma grozījumu ieviešanas gaitu un veiksim pielāgojumus, sekojot līdzi gan situācijas izmaiņām darba tirgū, gan valsts pārvaldē. Sperot nākamos soļus, mēs balstīsimies uz faktiem un datiem, veicot ikgadēju atalgojuma salīdzinājumu, monitorējot algu līmeņa izmaiņas valsts pārvaldē un citu - saistīto reformu rezultātus, lai pārliecinātos, vai tuvojamies izvirzītajam mērķim - uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, lai sniegtu Latvijas iedzīvotāju vajadzībām atbilstošus pakalpojumus," uzvēra Citskovskis.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns diskusijā ar ministriem uzsvēra, ka atšķirībā no citām Eiropas valstīm algu starpība starp tiesnesi un deputātu tiek palielināta. "Līdz ar to nekas netiek mainīts," secināja Stukāns.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sacīja, ka ir jāstrādā pie tā, lai precīzāk noteiktu prokuratūras vietu sistēmā, lai algas prokuratūrā kļūtu konkurētspējīgas.

Augstākas tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka tiesnešiem atšķirībā no prokuroriem pēdējos 30 gados nebija iespējamas piemaksas par labu darbu un tas nav pieņemami tiesu sistēmā. "Prokuroriem ir arī izdienas pensijas iespējas, un tiesneši bija saņēmuši mazāk nekā prokurori, it īpaši pirmās instances tiesnešiem," sacīja Strupišs.

Strupišs uzsvēra, ka šis likumprojekts netika apspriests ar Tieslietu padomi.

Likumprojekta anotācijā pausts, ka izmaiņām nepieciešamais indikatīvais finansējums 2023.gadā ir 6,444 miljoni eiro, savukārt 2024.gadā - 6,852 miljoni eiro.

Tostarp Valsts prezidenta kancelejai - 46 630 eiro 2023.gadā un 51 856 eiro 2024.gadā, Saeimai - 526 000 eiro 2023.gadā un 554 316 eiro 2024.gadā, Ministru kabinetam - 510 049 eiro 2023.gadā un 568 504 eiro 2024.gadā, Satversmes tiesai - 90 435 eiro 2023.gadā un 101 340 eiro 2024.gadā, Augstākajai tiesai - 392 747 eiro 2023.gadā un 426 451 eiro 2024.gadā.

Tāpat Tieslietu ministrijas apakšprogrammai "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" papildus indikatīvi būtu jāpiešķir 2,977 miljoni 2023.gadā un 3,137 miljoni eiro 2024.gadā, prokuratūrai - 1,435 miljoni eiro 2023.gadā un 1,508 miljoni eiro 2024.gadā, Valsts kontrolei - 36 680 eiro 2023.gadā un 57 098 eiro 2024.gadā, Tiesībsarga birojam - 38 337 eiro 2023.gadā un 41 833 eiro 2024.gadā, katras ministrijas centrālajam aparātam (parlamentārajam sekretāram) - 391 768 eiro 2023.gadā un 405 457 eiro 2024.gadā.