Arī otrajā lasījumā Saeima atbalsta ieceri liegt Georga lenšu izmantošanu publiskos pasākumos (3)

Par šiem grozījumiem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā un likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" Saeimai vēl būs jālemj trešajā lasījumā, tomēr uz otro lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums, kas ļauj domāt, ka nebūs īpašu izaicinājumu pieņemt plānotās izmaiņas arī galīgajā lasījumā.

Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš atzīmēja, ka ņemot vērā to, ka gada laikā nav saņemts neviens priekšlikums - šodien politiķi nevarēja debatēt. Tāpat viņš atgādināja par to, cik "krāšņas" debates bija pirms gada, kad parlamentārieši minētos grozījumus izskatīja pirmajā lasījumā.

Par grozījumiem Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā "par" balsoja 47 deputāti, savukārt "pret" balsoja - 28, turpretī par grozījumiem likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" balsoja 48 deputāti un "pret" - 29 parlamentārieši.

Grozījumus minētajos likumos iepriekš iesniedza Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas deputāti.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš iepriekš bija skaidrojis, ka, ņemot vērā Krievijas ekspansiju Ukrainā un tās īstenoto totalitāro ideoloģiju attiecībā uz bijušajām PSRS republikām, Latvijai ir pamats saskatīt pietiekamu apdraudējumu tās demokrātiskajai iekārtai un drošībai.

"Aizliedzot Georga lentes, tiktu ierobežotas šādas ideoloģijas izpausmes. Mums ir jāparāda sava nostāja pret šo lenšu lietošanu publiskos pasākumos," iepriekš bija norādījis Kaimiņš. Viņš ir teicis, ka viņam nav pieņemamas vērtības, ko simbolizē šī lente līdzīgi kā viņam nav pieņemamas pirātu karoga vērtības.

Līdzīgi deputāts Andrejs Judins (JV) iepriekš Cilvēktiesību komisijas sēdē vērsa uzmanību, ka Georga lentes izmantošana publiskajos pasākumos ir jāaizliedz, jo tā tiek lietota arī ar mērķi, lai noraidītu Latvijas neatkarību. Komisijā par grozījumiem balsoja deputāti Kaimiņš, Judins, Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) un Māris Kučinskis (ZZS).

Pret grozījumiem balsoja deputāti Boriss Cilevičs (S) un Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP). Cilevičs norādīja, ka komisijai ir jābūt īpaši piesardzīgai, kad runa ir par pamattiesību ierobežošanu un ka nav "prāta darbs" aizliegt kaut ko, kas nav skaidri definēts.

Rukšāne uzsvēra, ka ir pret negatīvajām vērtībām, ko simbolizē Georga lente, taču pauda bažas, ka šos grozījumus var izmantot Kremļa propaganda. Politiķe aicināja likumu grozījumu mērķi sasniegt ar citiem veidiem, piemēram, ar atbilstošu mediju saturu.

Valsts drošības dienesta pārstāvis Ēriks Cinkus toreiz uzsvēra, ka Latvijai ir tiesības sevi aizstāvēt un ka viņš neredz iemeslu, kāpēc ar šiem grozījumiem nevirzīties tālāk. Viņš arī pauda, ka nevajadzētu baidīties no tiesvedībām šajā jautājumā, jo, saprotot normas būtību, arī tiesvedību iznākumam vajadzētu būt atbilstošam.

Gatavību ieviest šo normu iepriekš komisijas sēdē pauda Valsts policijas pārstāvis, savukārt Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis komisijas sēdē izteica bažas, ka "cīņa ar simboliem" ir lemta neveiksmei, ko apliecinot notikumi Baltkrievijā.

Jau ziņots, ka pašlaik Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums paredz, ka publisku pasākumu norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus - sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni, izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.