Šodien plkst.11 tika rīkota preses konference, lai sabiedrībai skaidrotu valdības stratēģiju un drošības pasākumus Covid-19 ierobežošanai šajā rudenī, informēja Valsts kancelejā.
Drošības pasākumi vīrusa ierobežošanai: policija turpinās rīkot pārbaudes (7)
Preses konferencē nozaru eksperti plašāk stāstīja par gaidāmajiem drošības pasākumiem - kādi būs nozaru darbības nosacījumi, kāda loma iedzīvotāju ikdienas aktivitātēs būs vakcinācijas statusam un Covid-19 sertifikātam, un kāds ir drošības pasākumu, tostarp vakcinācijas pret Covid-19, mērķis.
Starpnozaru preses konferencē piedalījās - Veselības ministrijas (VM) Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane, Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse, Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Zellis, Nacionālā veselības dienesta (NVD) Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča un pārstāvis no Ekonomikas ministrijas.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos Ministru kabineta "noteikumus Nr.360". Jaunie noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.
Noteikumi paredz vienkāršot epidemioloģisko prasību regulējumu, lai tas būtu vieglāk uztverams, vienlaikus nosakot pienākumu konkrētu profesiju pārstāvjiem obligāti vakcinēties pret Covid-19, kā arī palielinot pakalpojumu skaitu, ko iespējams saņemt tikai ar Covid-19 drošības sertifikātiem vai testiem.
Stājoties spēkā jaunajam Covid-19 pārvaldības regulējumam, policija turpinās rīkot zibakcijas pandēmijas ierobežojumu kontrolei
Stājoties spēkā jaunajam Covid-19 pārvaldības regulējumam, Valsts policija turpinās rīkot zibakcijas pandēmijas ierobežojumu kontrolei, ceturtdien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Zellis.
Zellis vērsa uzmanību, ka policija jau kopš pandēmijas sākuma aktīvi darbojas ierobežojumu kontrolē, taču policijai ir jāpilda arī ikdienas funkcijas un papildus vēl jānodrošina likumsargi citu problēmu risināšanā, piemēram, valsts austrumu robežas kontrolē.
Policija nevarot visur novietot likumsargus, taču pandēmijas ierobežojumu kontroli tā veiks, izvirzot prioritātes, piemēram, rīkojot zibakcijas "uz konkrētu problemātiku", piemēram, kontrolējot, vai sabiedriskā transporta pasažieri lieto maskas.
Attiecībā uz sodiem Zellis atgādināja, ka policija vispirms pievēršas prevencijai un skaidrojošajam darbam, taču, ja personas klaji ignorē ierobežojumus vai izturas nihilistiski, tad sodi tiek piemēroti. "Ja būs nepieciešams, tad bargi sodi būs," norādīja Zellis.
Runājot par līdzšinējo darbu, patlaban policija uzrauga, vai pašizolāciju ievēro aptuveni 5000 cilvēku. Kopš 7.aprīļa policija sākusi aptuveni 10 000 administratīvā pārkāpuma procesus par ierobežojumu neievērošanu, taču ļoti daudz šajā laikā veikti arī preventīvie norādījumi.
Juhņēviča: Aptiekas drīzumā nodrošinās vakcināciju pret Covid-19
Šobrīd vēl norit sagatavošanās darbi, lai drīzumā vakcināciju pret Covid-19 varētu veikt arī aptiekās, žurnālistiem pavēstīja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.
Pēc viņas sacītā, šobrīd vēl norit darbi pie regulējuma sakārtošanas, turklāt pēc tam vēl plānots veikt personāla apmācīšanu un aptieku telpu izvērtēšanu.
Turpinot jau vasarā iezīmēto mērķi - vakcināciju nodrošināt iespējami tuvu cilvēku ikdienas gaitām -, šobrīd paredzēti arī divi jauni mobilās vakcinācijas punktu projekti - viens no tiem Rīgā, bet otrs - Līvānu novadā.
Pirmais no projektiem "Vakcinācija Rīgas apkaimēs" sāksies oktobra vidū. Projekta laikā mobilās vakcinācijas punkti būs pieejami vairākās galvaspilsētas vietās. "Mēs ar autobusiem, kas ir pārveidoti par vakcinācijas punktiem, pēc iepriekš izveidota maršruta dosimies pa Rīgas apkaimēm, izvietosim šo autobusu konkrētās apkaimes centrālajā vietā un aicināsim šīs apkaimes iedzīvotājus doties saņemt vakcīnu," skaidroja Juhņēviča.
Līdzīgs projekts paredzēts arī Līvānu novadā, kur Slimību profilakses un kontroles centra pielāgotais vakcinācijas autobuss konkrētajā teritorijā dosies pa autoveikala maršrutu, tādējādi sniedzot iedzīvotājiem iespēju vakcinēties.
Policija sola pārbaudes, vai darba devēji "nepievērs acis" uz prasību par Covid-19 drošības sertifikātiem
Valsts policija, "saņemot signālus", veiks informācijas pārbaudi, vai darba devēji "nepiever acis", ļaujot padotajiem darbavietās ierasties bez Covid-19 drošības sertifikātiem, ceturtdien aģentūrai LETA stāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Andris Zellis.
Valdība šonedēļ pieņēma jaunu Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas paredz, ka no oktobra vidus faktiski jebkur iekštelpās vajadzēs Covid-19 drošības sertifikātus un vairākās profesijās ir paredzēts vakcinācijas pienākums. Savukārt darba devējam būs iespēja noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19.
Zellis skaidroja, ka saskaņā ar valdības pieņemto regulējumu darba devēja pienākums ir veikt kontroles pasākumus par to, vai darbā neierodas padotie bez Covid-19 sertifikāta. Tas pats attiecas arī uz prasību par vakcinācijas pienākumu vairākās profesijās. Ja policija saņems signālus, ka normatīvu prasības tiek ignorētas, tad likumsargi ieradīsies konkrētajā darbavietā un veiks pārbaudi.
Analoģiski policija rīkosies, ja būs informācija par to, ka dienesta viesnīcas un internāta pakalpojumus saņem personas bez Covid-19 sertifikātiem.
Zellis vērsa uzmanību, ka policija pandēmijas laikā strādā atbilstoši saviem resursiem un "aktīvi veic" jau patlaban esošo pandēmijas ierobežojumu kontroli, taču liela nozīme ierobežojumu ievērošanas kontrolē un atbildībā esot darba devējiem un pasākumu rīkotājiem.
"Policijas rīcības algoritmi, iespējams, nākotnē vēl ir pārskatāmi atbilstoši esošai situācijai un individuālajiem gadījumiem. Mēs akceptējam šīs atbildības uzlikšanu katram individuāli, gan pasākumu organizētajam, gan pakalpojumu sniedzējam," pieļāva Zellis.
Normatīvie akti paredz, ka par pandēmijas ierobežojumu neievērošanu fiziskajai personai var piemērot 10 līdz 2000 eiro administratīvo sodu, bet juridiskajai personai - no 140 līdz 5000 eiro.