/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2021/09/30/14105097t1hb66b.jpg)
Starptautiskās kosmosa stacijas astronauti uzņēmuši kārtējo elpu aizraujošo mūsu planētas fotogrāfiju. Šoreiz tajā redzama īpaši spilgta un krāšņa ziemeļblāzma, kas izgaismojusi Zemes naksnīgo pusi.
Zemes debesis izgaismo īpaši krāšņa ziemeļblāzma (35)
“It kā kārtējā ziemeļblāzma, tomēr īpaša ar savu spilgtumu,” savā “Twitter” un “Instagram” kontā rakstīja Eiropas Kosmosa aģentūras astronauts Tomass Peskē.
Nav īsti skaidrs, vai šīs gaismas ir ziemeļblāzma “auora borealis” vai tās dienvidu līdziniece “aurora australis”. Ziemeļblāzmas bieži ir vērojamas gan no zemes, gan kosmosa, tomēr īpaši spokainas un krāšņas izskatās no Starptautiskās kosmosa stacijas.
Another #aurora but this one is special as it is so bright. It is the full Moon 🌕 lighting up the shadow side of Earth 🌎 almost like daylight. 🌞 #MissionAlpha https://t.co/vhJVPNqE1D pic.twitter.com/bcx6NNZsrj
— Thomas Pesquet (@Thom_astro) September 24, 2021
Ziemeļblāzmas veidojas Zemes magnētiskā lauka un Saules vēja mijiedarbes rezultātā. Zemes magnētiskais lauks paātrina jonizētās daļiņas no Saules, kad tās ir nonākušas Zemes atmosfērā. Tur tās saduras ar atomiem un molekulām. Šīs sadursmes liek molekulām un atomiem atmosfērā atdot uzņemto enerģiju gaismas formā.
“Kad mēs redzam ziemeļblāzmu, mēs patiesībā vērojam miljardiem individuālas sadursmes, kas izgaismo Zemes magnētisko lauku,” raksta “NASA”.
Zemes magnētiskais lauks jonizētās daļiņas novirza uz Zemes poliem, kur tad arī visbiežāk ir vērojamas ziemeļblāzmas. Tiesa, lielu ģeomagnētisko vētru laikā tās ir redzamas arī nostāk no poliem.