Vai kūdras ieguve Latvijā kļūs par vēsturi? (10)

Kā norāda Latvijas Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, Eiropā Zaļā kursa ietvaros tiek veidoti daudzi regulējumi, kuri nozares darbību var ļoti būtiski ietekmēt pirms 2030.gada. Tā, piemēram, sabiedriskai apspriešanai nodots Ilgtspējīga finansējuma platformas ziņojuma projekts par tehnisko pārbaudes kritēriju izstrādi un tā pielikums.

Pašā Eiropas Savienības taksonomijas[1] regulā kūdras ieguve nav minēta, bet pašlaik izstrādātajā pielikuma projektā ir tehniskā specifikācija, kurā noteikts - kūdru neizmantot kā substrātu, mēslošanas līdzekli vai pakaišiem dzīvniekiem.

Ja pielikums tiks apstiprināts esošajā redakcijā, tad atbilstoši taksonomijas regulējumam nebūs iespējams saņemt finansējumu substrātu un kūdras mēslošanas līdzekļu ražošanai, kā arī netiks atbalstīta lauksaimniecība, dārzkopība, mežsaimniecība, kas izmanto kūdras substrātus.

Tās neatbildīs ilgtspējīgas saimniekošanas kritērijiem kūdras izmantošanas dēļ. Taču, kā zināms, koku stādus diemžēl nevar izaudzēt bez kūdras substrāta. Tas nozīmē lielu triecienu mežsaimniecībai. Arī atklātā lauka platībās dārzeņu un dekoratīvo augu audzēšana nav iedomājama bez kūdras substrāta. Līdz šim vēl nav atrastas līdzvērtīgas alternatīvas kūdras substrātam, un šo nozaru darbība tiks nopietni ietekmēta.

Pielikumus plāno pieņemt un apstiprināt 2023.gadā. Protams, var teikt, ka tā ir tikai regula, ne direktīva, bet mums Latvijā ir zināma pieredze ar to, kā tiek interpretētas regulas - tās tiek ieviestas kā obligātas prasības. Arī pašlaik finanšu sektorā ir jau dzirdamas sarunas, ka kūdras produkti nebūs ilgtspējīgi.

Latvija vēl nav novedusi līdz galam savu Teritoriālo Taisnīgas pārkārtošanās plānu, kur jāpierāda visai Eiropai, ka Latvijas kūdra netiek izmantota enerģētikā kā fosilais kurināmais, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Latvijai jāpierāda, ka kūdra tiek izmantota dārzkopībā, jo kūdras substrātā audzē pārtiku, dekoratīvos augus un koku stādus, kas piesaista siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, vienlaikus nodrošinot darbavietas reģionos un sniedzot pienesumu valsts ekonomikai.

Kūdras nozares pastāvēšanas nākamais izaicinājums ir Eiropas Komisijā (EK) pieņemtais tiesību aktu kopums “Fit for 55”, lai sasniegtu neto emisiju samazinājumu par 55%, līdzšinējo 40% vietā.

Emisiju piesaiste jāpalielina gudri

Nākamie soļi Eiropas klimata politikā paredz palielināt emisiju piesaisti purvos. “Fit for 55” ietvaros publicētie Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regulas (LULUCF) grozījumi nosaka Latvijai sasniegt 644 tūkstošu tonnu CO2 ekvivalentu izmešu samazinājumu līdz 2030. gadam, skatoties tieši uz zemes izmantošanas sektoru jeb mežiem, lauksaimniecības zemi un kūdras ieguvi.

Kūdras nozare aicina skatīties uz problēmu pēc būtības - emisijas rodas no visām organiskajām jeb kūdras augsnēm, neatkarīgi no tā, vai tur tiek iegūta kūdra, ierīkots zālājs vai aramzeme.

Diemžēl pēdējo divu zemes izmantošanas veidu radītās emisijas krietni pārsniedz kūdras nozares emisijas, tāpēc būtu nepieciešams sociāli ekonomiskais izvērtējums, pirms lemj par emisiju samazināšanu nozarēs, tostarp kūdras nozarē, kur sezonas laikā tiek nodarbināti ap 3500 cilvēku.

Papildus minētajam nepieciešama SEG emisiju uzskaites metodikas maiņa – esošā uzskaite par “tūlītēju oksidāciju” ir ne tikai novecojusi, bet arī piemērota tikai enerģētiskās kūdras uzskaitei, kuru Latvijā izmanto vien nepilnos 2%, bet kūdras ieguvi enerģētikā paredzēts izbeigt pilnībā līdz 2030. gadam.

Savukārt EK Vides un klimata programmas projekta "LIFE REstore" dati rāda, ka emisijas no apsaimniekotiem purviem Latvijā ir divreiz mazākas nekā Starpvaldību klimata pārmaiņu paneļa (IPCC) noteiktās, tāpēc nozare aicina iesaistītās ministrijas iesaistīties uzskaites metodikas pilnveidošanā, lai pierādītu Latvijas atšķirīgo situāciju ar objektīviem datiem, atbilstoši reālajai situācijai.

Dabiskās oglekļa krātuves jau ir efektīvas Latvijā

Ambiciozo klimata mērķu sasniegšanai Eiropa līdzās emisiju mazināšanas centieniem izvirza mērķi palielināt dabiskās oglekļa krātuves - Bioloģiskās daudzveidības un Mežu stratēģijas, kā arī virknē topošo regulējumu plānots palielināt aizsargājamās dabas teritorijas, tostarp aizsargāt un atjaunot purvus.

Nozare vērš uzmanību uz to, ka Latvijā tikai 4% no purviem tiek iegūta kūdra, savukārt 40% no kopējās rūpnieciski izmantojamo atradņu teritorijas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – nacionālajos parkos un dabas rezervātos, dabas liegumos un dabas parkos.

Latvija, pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, ir purvu lielvalsts Eiropā. Būtu jāievēro proporcionalitātes princips - visām valstīm jānodrošina līdzvērtīga piesaiste dabiskajās oglekļa krātuvēs, ko Latvija jau izpilda ar saviem lielajiem purvu un mežu resursiem.

Kūdras nozare būtiska Latvijai un tās konkurētspējai

Latvijā šī nozare ir tradicionāla un ir pastāvējusi arī tad, kad oficiāli nav pastāvējusi Latvijas valsts. Sektorā strādājošie uzņēmēji ir ne tikai ieinteresēti ilgtspējīgā darbībā, bet arī to pierāda ar videi draudzīgāku saimniekošanu pēdējās dekādes laikā – atsakoties no enerģētiskās kūdras ieguves un pārprofilējoties tieši uz lauksaimniecības kūdras ieguvi un produktu ražošanu.

Šobrīd kūdras produkti ieņem būtisku lomu pārtikas produktu ražošanas ķēdē, mežsaimniecības un lauksaimniecības jomās, kuru ekonomiskā dzīvotspēja Latvijā varētu tikt ietekmēta. Papildus šim tiek pētīti jauni virzieni augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai no kūdras, kur uzņēmēji jau investē līdzekļus, piemēram, būvniecības nozarē.

Tāpat nozarē strādājošie uzņēmēji domā arī par izstrādāto kūdras lauku rekultivāciju, gan tos apmežojot, gan apstādot ar lauksaimniecības kultūrām, renaturalizējot vai pat plānojot izveidot izstrādātā kūdras purva teritorijā vēja elektrostaciju parku, kurš nodrošinātu arī to, ka Latvijas kopējās emisijas enerģētikas sektorā saruktu un veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību.

Neskatoties uz šīm darbībām, nozare šobrīd pakrīt zem Eiropas ierēdņu aprēķiniem kā dabai nedraudzīga.

Saimnieciskās darbības pastāvēšana nākotnē atkarīga no politiskās gribas

Šobrīd īpaši svarīga ir politiskā griba un vēlme par kūdras ieguves un pārstrādes nozari cīnīties Eiropas mērogā, skaidrojot vispārīgās atšķirības no citām valstīm, kur kūdras ieguve ir pamatā enerģētikā.

Būtisks būtu arī valsts atbalsts jaunu tehnoloģisko risinājumu ieviešanai praksē, jaunu produktu attīstībai, kuru dzīves cikls ir garāks un samazinātu tūlītējo CO2 emisiju efektu. Latvija šobrīd nedrīkst zaudēt tautsaimniecībā būtisku un eksportspējīgu nozari, kura nodarbina iedzīvotājus reģionos un nereti ir vietējās ekonomikas ekosistēmas centrā.

Jebkurai valsts intervencei uzņēmējdarbībā ir jābūt līdzsvarotai, ne tikai nostādot ekoloģiskos mērķus, bet arī atbalstot uzņēmējus, veicinot labāko un ilgtspējīgāko risinājumu ieviešanu uzņēmumos.

Nepārdomātu rīcību sekas draudošas

Ne katrs šajā brīdī var aizdomāties par tām sekām, kas tiks radītas valsts ekonomikai, ja šādu kļūdainu pieņēmumu pēc Latvijas tradicionālā nozare tiks slēgta, līdzīgi kā tas jau nesenā vēsturē bijis ar cukurfabrikām un zvejas kuģiem.

Pirmkārt, tas nozīmēs bezdarbu reģionos. Šobrīd bieži vien ir tā, ka pagastā vienīgā darba vieta bez pašpārvaldes ir tieši pateicoties kūdras ieguvei. Tāpat cietīs saistītās nozares, kas ir loģistika, ostu pakalpojumi, izejvielu ražotāji, koka palešu un iepakojuma ražotāji, apdrošināšanas pakalpojumi, degvielas tirgotāji u.c.

Vistiešāk tiks skarti lauksaimniecībā un dārzkopībā strādājošie un ražojošie uzņēmumi, kuriem būs jāmeklē veidi kā importēt kūdru no trešajām pasaules valstīm (Baltkrievija, Krievija), kas noteikti būs dārgāk (ievedmuita, iespējams, CO2 nodoklis) un viennozīmīgi ne kvalitatīvāk.

Ne velti pieprasījums pēc Latvijas kūdras pasaulē vienmēr ir bijis stabils, bet pēdējo gadu laikā mūsu valsts kļuvusi par augstas pievienotās vērtības kūdras produktu ražotāju un ieņem top pozīcijas pasaulē šajā tirgū.

Protams, var runāt par kūdras alternatīvām, ko jau šobrīd izmanto audzētāji un kas jau šobrīd ir tirgū pieejamas, bet tās viennozīmīgi ir dārgākas, turklāt to radītā klimata pēda pret kūdras produkciju, no kuras nerodas atkritumi ne ražošanas, ne pēcapstrādes procesā, ir krietni apšaubāma.

Viennozīmīgi cietīs mežsaimniecība un meža stādu audzēšana, ņemot vērā to, ka Latvija saražo līdz 70 miljoniem meža stādu ik gadu, no kuriem 55 miljoni tiek izmantoti Latvijas valsts un privāto mežu atjaunošanai, kas palīdz radīt jaunus, kvalitatīvus mežus ar aktīvu fotosintēzi Latvijā.

Atsaucoties uz AS “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektores Laimas Zvejnieces teikto, vidēji 15 miljoni stādu ik gadu tiek eksportēti uz Skandināvijas valstīm, paaugstinot ekonomisko atdevi meža stādu audzēšanas nozarē un papildinot mežu atjaunošanas vērtību arī ārpus Latvijas. Lai izaudzētu nākotnes perspektīvus kokus, Latvijā attīstīts meža selekcijas virziens, iegūstot ātraudzīgākus, kvalitatīvākus kokus pārstrādei, ar iespēju iegūt par 20–30% lielāku un ātrāku koksnes ieguvi – atcerēsimies, ka tas arī palielina fotosintēses procesu mežā.

Stādu audzēšanā attīstītas divu veidu tehnoloģijas – ietvarstādu un kailsakņu stādu audzēšana.

Kūdras substrāts ir vienīgā ietvarstādu audzēšanas pamatizejviela, un tā kopā ar stādiem atgriežas mežā. Savukārt arī frēzkūdra tiek izmantota atgriezeniski zemei – to iestrādājot kokaudzētavu zemju papuvēs kailsakņu stādu audzēšanai.

"Meža stādu audzēšanas nozare Latvijā ir vadošā Baltijas valstīs un ieņem ievērojamu vietu arī šai nozarei līdzvērtīgajās Skandināvijas zemēs. Esam par nepārtrauktu, saprātīgu un saimnieciski izdevīgu kūdras ieguvi Latvijā, nebūt nenoplicinot, bet palielinot skābekļa rezerves,” tā AS “LVM Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore Laima Zvejniece.

Zīmīgs un vērā ņemams piemērs ir Īrijas gadījums, kad valstī tika aizliegta dārzkopības kūdras ieguve un audzētāji pašlaik importē kūdru no Baltijas, lai varētu pastāvēt un turpināt savu darbību. Kūdras aizstājēju, piemēram, sēņu audzēšanā, nav.

Rodas absurda situācija, ka kūdra tiek vesta 3000 km tālu, kad to varētu iegūt turpat 10 km attālumā no dārzniecības. Neviens nerēķina, kāds nospiedums uz klimatu veidojas un cik daudz lieku resursu tiek patērēts. Cerams, ka Latvija nenonāks šādā situācijā un mūsu ierēdņiem un politiķiem būs plašāks skatījums.

[1] - ES taksonomija ir klasifikācijas sistēma, kas izveido videi ilgtspējīgu saimniecisko darbību sarakstu. Tam varētu būt svarīga loma, palīdzot ES palielināt ilgtspējīgus ieguldījumus un īstenot Eiropas zaļo kursu. ES taksonomija uzņēmumiem, investoriem un politikas veidotājiem sniegtu atbilstošas definīcijas, attiecībā uz kurām saimnieciskās darbības var uzskatīt par videi ilgtspējīgām. Tādā veidā tam būtu jārada drošība ieguldītājiem, jāaizsargā privātie investori, jāpalīdz uzņēmumiem kļūt draudzīgākiem klimatam, jāmazina tirgus sadrumstalotība un jānovirza ieguldījumi tur, kur tie visvairāk nepieciešami.