“Austrālija sevi padara par potenciāla kodoluzbrukuma mērķi” – tā pirms divām nedēļām paziņoja Ķīnas militāro aprindu pārstāvji, atsaucoties uz jauno militārās sadarbības paktu starp Austrāliju, Lielbritāniju un ASV (AUKUS). Taču kādi ir šīs alianses mērķi un cēloņi? Vai Klusā okeāna reģionā tik tiešām gaidāms jauns “aukstais karš” vai pat kodolkarš?
15. septembrī ASV prezidents Džo Baidens nāca klajā ar paziņojumu par jauno militārās sadarbības paktu ar Lielbritāniju un Austrāliju, kas tiek uzskatīts par svarīgu soli, vērstu tieši pret Ķīnas ietekmes palielināšanos Klusā okeāna ūdeņos. Šī vēsts strauji pāršalca visu pasauli un pat izraisīja ļoti neparastu diplomātisko krīzi, jo par AUKUS tapšanu iepriekš nenojauta citi ASV un Lielbritānijas sabiedrotie. Vislielākais sašutums bija Francijai, pat nevis Ķīnai, jo Austrālija negaidīti atkāpās no vienošanās par franču dīzeļzemūdeņu iegādi, tā vietā izvēloties draudīgākās kodolzemūdenes no saviem anglosakšu sabiedrotajiem. Tomēr diplomātiskā krīze nu jau šķiet pārvarēta, un tagad galvenais jautājums paliek par Ķīnas un AUKUS valstu savstarpējo dinamiku, ko atsevišķi analītiķi pat nodēvējuši par jauna "aukstā kara" priekšvēstnesi.
Par AUKUS alianses mērķiem, Ķīnas un Francijas reakciju, kā arī potenciālajiem kara draudiem TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere iztaujāja Latvijas Ārpolitikas institūta Āzijas programmas un RSU Ķīnas studiju centra vadītāju Unu Aleksandru Bērziņu-Čerenkovu un Baltijas Drošības fonda (Baltic Security Foundation) direktoru Otto Tabunu.