Vai ir iespējami viedtālruņi, kuru ražošana nerada kaitīgos izmešus? (3)

“Deutsche Welle” ziņo, ka tehnoloģiskais progress ir ļāvis nepilnu 200 gramu ierīcē iedzīvināt tādu jaudu, kāda pat ne tuvu nebija ierīcēm pirms 20-30 gadiem. Tomēr, neraugoties uz savu nelielo izmēru, viedtālruņiem ir nozīmīga negatīva ietekme uz apkārtējo vidi. Ražošanas procesā viens telefons rada 40-80 kilogramus oglekļa dioksīda (CO2) izmešu, turklāt ir nepieciešami arī tādi metāli kā zelts un kobalts, kas rada lielu toksisko piesārņojumu no to ieguves vietām un pārstrādes rūpnīcām.

Vadošie tālruņu ražotāji ir raduši ik gadu laist klajā jaunus telefonu modeļus, tādējādi aicinot lietotājus regulāri mainīt savas ierīces pret jaunākām. Tomēr ir viena kompānija, kas šajā ainā īpaši izceļas, - “Fairphone”. Uzņēmums neslēpj, ka tā galvenā prioritāte ir “cilvēki un planēta pirmajā vietā”, aicinot pāriet uz modulārām ierīcēm, kas ļautu ierīcēm iegūt ilgāku mūžu, jo tās būtu daudz vienkāršāk salabot.

Deviņus gadus pēc pirmā modeļa laišanas klajā Nīderlandes kompānija gatavojas laist klajā jauno “Fairphone 4”. Lai arī šo telefonu ražotāji uzsver, ka ražošanas procesā ir ievērots viss nepieciešamais, lai tie būtu draudzīgi videi, rodas jautājums – vai tiešām tā ir?

Kompānijas 2017. gada ziņojumā teikts, ka tikai 30% no “Fairphone 2” izmantotajiem materiāliem ir pārstrādājami. “Fairphone 3” šajā ziņā bija solis uz priekšu, jo pārstrādājami bija jau 50% no materiāliem.

Kā “Fairphone” pārstrādājamības ziņā var sacensties ar “lielajiem dūžiem”, ir grūti pateikt. “Greenpeace” pētījumā teikts, ka “Apple” ir “visai caurspīdīgi, salīdzinot ar citiem telefonu ražotājiem, taču arī šis tehnoloģiju gigants nepublisko informāciju par to, cik pārstrādājami ir viņu ražotie telefoni”.

Tas, kas ir skaidrs – ikviens grams, ko ir iespējams atgūt no telefoniem, ir ļoti vērtīgs. Tas pats viens grams nav jāiegūst raktuvēs un jātērē resursi, lai varētu šo materiālu  izmantot ražošanā.

Uzņēmuma “Fairphone” inovāciju direktore Monika Lempersa norāda, ka kompānija veido plānu, kā mazināt CO2 izmešus.

“Esam aprēķinājuši – ja veidojam tālruni, kura dzīves cikls ir 4,5 gadi, tas varētu ļaut telefona radītos izmešus mazināt par trešo daļu,” saka Lempersa.

Uzņēmuma ražotie telefoni ir modulāri. Tas nozīmē, ka kādu konkrētu telefona daļu ir iespējams relatīvi viegli samainīt, ja tā ir salūzusi vai tehniski novecojusi. Citos telefonos, ja ir salūzusi kāda daļa, nereti neko darīt nevar – ir jāmaina uzreiz visa ierīce.

Tieši tāpēc pakalpojuma “iFixit” rangā “Fairphone” novērtējums telefonu labošanas rangā ir maksimālās desmit balles. Salīdzinājumam - “iPhone 12” ir saņēmis sešu ballu novērtējumu. “iFixit” ir amerikāņu mājaslapa, kas māca patērētājiem, kā labot pašiem savas ierīces, piedāvājot padomus arī no profesionāliem meistariem, kas pārstāv konkrētus zīmolus.

Lempersa uzsver, ka “Fairphone 3” tiek lietots vidēji līdz pieciem gadiem, kas ir vairāk nekā divas reizes ilgāk, nekā ar “parastu vidusmēra” viedtālruni.

“Izmantojot šo tehnoloģiju, ir iespējams būtiski ietekmēt apkārtējo vidi. Ja mēs šīs ierīces mainītu katrus piecus vai pat desmit gadus, nevis katru gadu vai divus, tas radītu milzīgu atšķirību,” saka “iFixit” direktors Matiass Huiskens.

Lai arī “Fairphone” ražotāju iecere ir vērtējama pozitīvi, viņus satrauc kontroles trūkums.

“Fairphone” darbojas ar “Google” veidoto “Android” sistēmu. Līdzko uzlabojas telefonu tehniskie parametri, “Google” atjauno sistēmu, lai padarītu to funkcionālāku. Šie atjauninājumi ar laiku padara “Fairphone” tālruņus vai atsevišķas komponentes par novecojušām. Tādēļ “Fairphone” dara visu iespējamo, lai mazinātu atjauninājumu ietekmi uz tālruņiem, taču atsevišķas lietotnes pieprasa, lai būtu instalēta jaunākā sistēmas versija.

“Ja tu vairs nevari savā telefonā droši izmantot banku lietotnes, jo nesaņem drošības atjauninājumus, pat ja arī “dzelži” strādā lieliski,

ļoti iespējams, ka tu mainīsi telefonu, lai telefons būtu vienmēr ar jaunākajiem atjauninājumiem. Tas nav pareizi, un, lai spētu to vairāk kontrolēt, ir nepieciešams augt un ļaut arī programmatūrai ilgāk izmantot vecākas ierīces,” sacīja Huiskens.

“Fairphone” mērķis nav sacensties ar lielākajiem viedtālruņu ražotājiem.

“Mēs vēlamies padarīt elektroniskas industriju daudz atbildīgāku, parādot, ka šajā tirgū ir ētiski un ilgtspējīgi produkti,” teica Lempersa.

Viņa norāda, ka nelielais kompānijas izmērs ir vērtējams pozitīvi. “Mēs redzam, ka daudzi potenciālie partneri baidās investēt mūsu kompānijā. Tomēr es to redzu kā zināmu priekšrocību,” sacīja Lempersa.

Vai ir iespējami telefoni, kas neatstāj pēdas uz vidi?

“Fairphone” nav vienīgā kompānija, kas mēģina veidot videi draudzīgus viedtālruņus. Vācijas “Shiftphone” ideja ir ļoti līdzīga, kā “Fairphone”, un tas liecina, ka viedtālruņu tirgū veidojas jauna tendence.

“Nonākt līdz nulles izmešiem var būt izaicinājums. Bet mēs tuvojamies šim rādītājam,” sacīja Kanādas Makmastera universitātes profesors Lofti Belkhirs.

Viņš sacīja, ka “nulles izmešu telefons ir iespējams tikai tad, kad iesaistās visas puses.” “Fairphone” gadījumā tas varētu būt uzņēmums “Google”, kas nespiež lietotājus savā telefonā uzstādīt arvien “prasīgāku sistēmu”, kā arī telefona daļu ražotāji, kuriem ir jābūt videi draudzīgiem.

“Tu nevari būt izolēta kompānija. Lai arī cik tu būtu uzticīgs savai idejai vai arī cik tu būtu gudrs – ir jāskatās, ko darīs citi šīs sistēmas dalībnieki,” saka Belkhirs. Tomēr viņš tic, ka šādi uzņēmumi spēj iedvesmot un mainīt domāšanu. Piemērs ir “Tesla”, kas ražo elektroautomobiļus, un tā vērtība ir sasniegusi nebijušus apjomus. Vai “Fairphone” reiz kļūs par atpazīstamāku uzņēmumu – rādīs laiks.