Prezidenta padomniece Kucina negrasās atteikties no kandidēšanas uz Satversmes tiesu (2)

Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzskata, ka procedūra bijusi ļoti caurspīdīga, bet tās apšaubīšana esot politiskās spēlītes.

Valsts prezidenta padomnieces Irēnas Kucinas virzība uz Satversmes tiesu (ST), par ko neformāli koalīcijā tika runāts jau pavasarī, līdz šim ritēja visai gludi. Atklāts konkurss uz tiesneša amatu izsludināts netika – tā vietā Tieslietu ministrija (TM) aicinājumu nominēt pretendentus nosūtīja trīs institūcijām: Augstākajai tiesai, ST un Valsts prezidenta kancelejai. Pretendentu atlases komisija tālākai izvērtēšanai tieslietu ministram Bordānam nolēma virzīt Valsts prezidenta ieteikto Kucinu.

ST bija norādījusi, ka viedokli nepaudīs, lai novērstu jebkādas šaubas par savu neatkarību un objektivitāti. Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka tiesa šobrīd kandidātus nevirza, bet aicināja neizslēgt no turpmākās kandidēšanas divas juristes, kuras pērn starp vairākiem kandidātiem tika vērtētas Tieslietu padomē un saņēma atzinumu kā īpaši piemērotas, – Inesi Lībiņu-Egneri (JV) un Inesi Ņikuļcevu. Atlases komisija viņas gan nemaz nevērtēja, jo līdz ar vēstuli netika iesniegti viņu dokumenti.

Vērā netika ņemts arī cits Augstākās tiesas priekšsēdētāja aicinājums, ko Strupišs pauda vēstulē Tieslietu ministrijai: “(..) uzrunājot un izvērtējot kandidātus Satversmes tiesas tiesneša amatam, būtu jāņem vērā arī šo kandidātu praktiskā pieredze un specializācija. Tas nodrošinātu dažādu tiesību nozaru lietpratēju pārstāvību Satversmes tiesā. Piemēram, šobrīd Satversmes tiesā ļoti noderētu krimināltiesību jomas speciālists. (..) Vairāku kandidātu izvirzīšana padarītu šo procesu atklātāku un dotu iespēju Tieslietu padomei vērtēt kandidātus savstarpējā konkurencē, tādā veidā nodrošinot, ka šajā svarīgajā valsts amatā nonāk spēcīgākie, autoritatīvākie un pieredzējušākie Latvijas juristi.”

Kā vienīgo vērtējot Kucinu, tālāk viņas kandidatūru Saeimai izvirzīja valdība, par viņas piemērotību atzinumu sniedza Tieslietu padome, bet par virzību uz Saeimas sēdi nobalsoja Saeimas Juridiskās komisijas vairākums. Tomēr balsojumā nepiedalījās “Attīstībai/Par!” deputāte Inese Voika, kura komisijā arī uzdeva Bordānam vairākus jautājumus par procedūru. Kā iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija, pēc tam atsevišķas frakcijas deputātes saņēma zvanus no vizītē ASV esošā Valsts prezidenta Egila Levita.

“de facto” ir zināms, kas tieši par šiem zvaniem tika runāts “Attīstībai/Par!” frakcijas sēdē.

“Attīstībai/Par!” Saeimas frakcijas 22.09.2021. sēdes daļas atreferējums:

Inese Voika: Man bija saruna ar Ņujorku. Es solīju sarunas noslēgumā šo visu nodot frakcijai. Risks ir visai valdībai, ka neatbalstīšanas gadījumā prezidentam nebūs cita varianta kā būt pret valdību ļoti kritiskam. Nāksies kritizēt veselības ministru, kas ir tik ļoti slikti strādājis. Ja mēs atbalstīsim, būs labas iespējas sadarboties par lobisma likumu. Es teicu: “Tad es nodošu šo frakcijai”, bet viņš teica – nevis nodod, bet nokārto.

Vita Anda Tērauda: Man viņš zvanīja pēc Ineses un bija tikpat sašutis. Nerunāja par necieņu pret prezidentu, bet viņš runāja par valdības stabilitāti. Problēmas par procedūru nav. Tieslietu ministram ir visas tiesības izvirzīt kandidātu Ministru kabinetam. Valdība apstiprina un dodas uz Saeimu. Nekādas runas par problēmām nedrīkst būt, jo viss ir vislabākajā kārtībā.

Inese Voika: Viņa ir ļoti laba kandidatūra, jo Levits viņu zina.

Vita Anda Tērauda: Tad sākās otra sadaļa. Ja kandidāts netiek apstiprināts Saeimā, tad viņam jau ir daudzas intervijas sarunātas oktobrī, kuras viņš izmantošot, lai runātu, ko viņš pa īstam domā par mūsu ministriem. Ka šis var izvērsties par valdības krišanu, ko viņš negrib. Pēc tam viņš teica, ka mūsu draudzība joprojām ir spēkā un šis ir darbs. Un sarunas beigās viņš teica, ka šis ir prezidenta uzdevums, kas man ir jānokārto.

Ilmārs Dūrītis: Nododiet viņam, ka frakcija ir šokā.

Latvijas Televīzijai Levits iepriekš gan skaidroja, ka noticis pārpratums – viņš esot vien gribējis kā jurists paskaidrot, ka kandidātu atlase bijusi laba, un kā salīdzinājumu paudis to, ka turēšanās pie nekorektas interpretācijas par procedūru būtu tikpat muļķīga, “kā, ja, piemēram, Valsts prezidents nepamatoti kritizētu valdību vai kādu atsevišķu ministru”.

Tomēr pēc informācijas par Levita zvaniem deputātiem no opozīcijas izskanēja aicinājumi Kucinai savu kandidatūru atsaukt. Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāte šonedēļ gan turpināja tikties ar Saeimas deputātiem, lai informētu par savu redzējumu. Atkāpties Kucina negrasās, jo neredzot tam pamatu.

Arī Levita zvanus politiķiem Kucina komentē skopi. Par to, ka prezidents zvanījis deputātiem, viņa esot uzzinājusi no medijiem, no paša prezidenta par šādu viņa ieceri pirms tam neesot zinājusi. Tāpat Kucina neesot Levitam ne lūgusi zvanīt, ne atrunājusi no šādiem plāniem, apgalvo prezidenta padomniece: “Es jums uz šo jautājumu atbildēju. Ne ar vienu es nerunāju, izņemot ar frakcijām, kuras ir gatavas ar mani runāt. (..) Es savu kvalifikācijas pārbaudi esmu izturējusi. Tā ir bijusi ļoti padziļināta Tieslietu padomes sēdē un vienbalsīgi tiku atzīta par piemērotu. Tāpēc aicinu vērtēt manu kvalifikāciju un tālāk distancēties no politiskā procesa jautājumiem.”

Voika, kas iepriekš Latvijas Televīzijai nekomentēja telefonsarunu ar prezidentu saturu, tagad “de facto” nenoliedz, ka frakcijas sēdē paudusi iepriekš atreferēto.

Tomēr viņa norāda, ka jau labu laiku pirms tam “Attīstībai/Par!” bija šaubas par ST tiesneša atlases procesu: “Pirmo reizi es par to dzirdēju, ka pilsētā runā – ka tiks virzīta viena kandidāte, Irēna Kucina, ka TM tā ir izdomājusi. Tas bija vasarā. Es paļāvos uz Bordāna kunga teikto, ka būs procedūra un skaidrs, ka var virzīt kandidātus no dažādām pusēm un ka TM savā procedūrā, savā konkursā, atlasē, kāda tā bija, atlasot iepriekšējo Ministru kabineta nomināciju, kad atlasīja [ST tiesnesi] Artūru Kuču... Man bija pārliecība, ka šīm baumām nav pamata. Taču tajā brīdī, kad izrādījās, ka tikai viena kandidāte arī tiek apspriesta, tad mēs arī padziļināti sākām interesēties par to, uzdodot Bordāna kungam jautājumus sadarbības padomē.”

Lai gan Kucina šonedēļ tikās ar “Attīstībai/Par!”, frakcijas deputātu atbalsts viņai ir maz ticams, noprotams no Voikas: “Dažreiz tā ir, ka procesā rodas kļūdas, un nekad nav par vēlu tās labot. Manā skatījumā, šobrīd ST atlases procedūrā ir tik daudz malkas sacirsts ar neskaidriem jautājumiem, ka Ministru kabinetam būtu jāveido skaidra, pārskatāma procedūra un jāsāk šis process no paša sākuma.”

Visticamāk, balsojuma atcelšana uz mēneša beigām ir saistīta ar vēlmi savākt līdz Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšanai nepieciešamajai 51 balsij pietrūkstošos atbalstītājus opozīcijā. Visas trīs pārējās koalīcijas partijas Kucinas kandidatūru sola atbalstīt. Arī “Jaunā Vienotība”, kuras pārstāvim Arvilam Ašeradenam par šo tēmu arī zvanīja prezidents. “Mums jāsaprot un jāredz šeit, ka deputāti ir neatkarīgi savos lēmumos. Tiešām, nav tā, ka te būtu gulbīšu balets un visi dejotu vienā solī. Skaidrs, ka deputāti pieņem autonomi lēmumus, un es domāju, ka prezidentiem ir dažādi darba stili. Nu, šis prezidents zvana un interesējas,” satraukts nav Ašeradens, kura saruna ar prezidentu bijusi “koleģiāla”.

Kucinu atbalsta arī Nacionālā apvienība, kas gada sākumā arī apsvēra iespēju viņu virzīt uz Satversmes tiesu kā Saeimas pārstāvi, taču tobrīd Kucina vēl nebija sasniegusi likumā paredzēto minimālo vecumu. Pirms pieciem gadiem, kad TM uz Satversmes tiesas tiesneša vietu rīkoja konkursu, kurā no astoņiem kandidātiem tika izvēlēts Artūrs Kučs, ministra Dzintara Rasnača parlamentārais sekretārs bija Jānis Iesalnieks. Tagad viņš saka, ka nezinot, vai šoreiz process bija tikpat caurspīdīgs, bet ar rezultātu partija ir apmierināta.

“Vairāki Nacionālās apvienības biedri, kas darbojās tieslietu jomā, tai skaitā es, pazīst šo kandidāti tīri profesionāli, zina, ka viņa ir neitrāla tādos ideoloģiskos jautājumos, tāpēc mums tas šķita labāk nekā tas, ja, teiksim, kāda partija virza savu ideoloģiski ļoti iezīmējušos kandidātu. Līdz ar to, ņemot vērā, ka atbilstoši likumam Ministru kabinets virza kandidātu, tad mums nebija šaubas par to, ka viņa bija atbilstoša,” saka Juridiskās komisijas deputāts Iesalnieks.

Tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas vadītājs Jānis Bordāns, kuram ar premjera rezolūciju bija uzdots atlasīt ST tiesneša amata kandidātu, aizdomas par to, ka procedūra apzināti tika veidota tā, lai amatam tiktu virzīta Kucina, noraida. Viņš uzsver, ka par Kucinas profesionalitāti iebildumus neesot dzirdējis, bet pārmetumi par procedūru esot saistīti ar politiskajiem cīniņiem.

Viņa kā tieslietu ministra izvērtēto kandidātu loks esot bijis gana plašs, apgalvo Bordāns: “Ja mēs uzaicinātu, nu, šeit Vērmanes parkā varbūt ikvienam teiktu: “Piesakieties, lūdzu, konkursā!”, iespējams, tas konkurss noslēgtos ar tādu pašu Irēnas Kucinas kundzes kandidatūru, bet droši vien, ka mēs patērētu tam milzums laika. Un es pat teiktu tā – savā ziņā tā būtu droši vien arī kaut kāda liekulības paraugstunda.”

Bordāns uzsver, ka ST kopumā bijuši vairāk nekā divdesmit tiesnešu, un viņi ir meklēti dažādās procedūrās, tāpēc piesaukt vienu gadījumu, kad kandidāts tika atrasts konkursā, neesot pamatoti. Viņa kā ministra uzdevums esot nepieļaut, ka Satversmes tiesā varētu nonākt politiski vai ideoloģiski angažētas personas, un valdības līmenī tas esot panākts. Tālākais esot Saeimas rokās.