Levits: valdība jau šodien varētu lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu (25)

Valsts pirmā persona norādīja, ka ārkārtas situācija ir juridisks statuss, kas dod valdībai un pārvaldes iestādēm lielākas pilnvaras rīkoties, lai samazinātu Covid-19 izplatīšanās iespējas starp cilvēkiem.

Levits uzsvēra, ka situācija ir ļoti nopietna un, lai gan valdība un visa sabiedrība cīnās pret Covid-19 pandēmiju, šī cīņa nav pietiekami iedarbīga, jo aizvadīto nedēļu un dienu laikā var novērot, ka Covid-19 atkal sāk uzvarēt. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka puse  Latvijas iedzīvotāju ir vakcinēta, bet otra puse - nav.

Prezidents norādīja, ka valdība cenšas ar saviem pasākumiem, par kuriem tā vēl lems, aizsargāt tieši nevakcinēto iedzīvotāju daļu. Levits arī sacīja, ka vakcīnas ir pieejamas un katrs saprātīgs cilvēks, kurš saprot, ka vakcinācija nāk par labu gan pašam, gan arī pārējiem, izvēlas saņemt šo poti.

"Manuprāt, vakcinācijas aptvere ir izšķirošais jautājums. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, pie mums vakcinācijas aptvere ir samērā zema un gandrīz visas Eiropas valstis mums ir priekšā, bet tas nenozīmē, ka mums pie tā ir jāpaliek," sacīja Valsts prezidents.

Viņš norādīja, ka šodien notiek Krīzes vadības padomes sēde, kurā lemj par papildu pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, un tie būs divos virzienos. Pirmais virziens būšot ar dažādiem uzsaukumiem un kampaņām veicināt vakcināciju. Prezidents skaidroja, ka jau pagājušajā nedēļā tika pieņemts lēmums par atsevišķās profesijās strādājošajiem, kuriem ir nepieciešams vakcinēties pret Covid-19, lai turpinātu darbu un neapdraudētu savus klientus. Levits pieļāva, ka profesiju loks varētu tikt paplašināts. Savukārt otrais darba virziens varētu būt samazināt starp cilvēkiem iespējas inficēties ar Covid-19.

"Mēs redzēsim, kādi būs šie pasākumi. Iespējams, ka daži pakalpojumi būs pieejami tikai pret Covid-19 vakcinētajiem vai arī izslimojušajiem, jo tie, kas vēl nav vakcinēti, to var izdarīt jebkurā laikā," uzsvēra prezidents.

Runājot par to, vai lēmums ieviest stingrākus ierobežojumus nebūs novēlots, Levits sacīja, ka problēmu rada tas, ka visi politiķi cenšas pēc iespējas mazāk pieņemt nepopulārus lēmumus, jo tas ietekmē viņu reitingu. Prezidenta ieskatā, cieša sekošana līdzi tam, kas tiek rakstīts sociālajos tīklos "Twitter" vai "Facebook", nav politiķa cienīga rīcība.

"Politiķiem ir jāpieņem tādi lēmumi, kas ir pareizi un atbilsts valsts un sabiedrības interesēm. Protams, liela sabiedrības daļa ir pret šiem ierobežojumiem un politiķi tajā ieklausās. Mēs redzam tās sekas šodien. Kā premjers sacīja, atbildība būtu jāuzņemas tiem, kuri propagandē, ka vakcinēties nevajag. Tas ir atbildības jautājums, un katrs saprātīgs cilvēks to redz," norādīja Levits.

LETA jau rakstīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien plkst.10 ir sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi par situāciju Latvijas slimnīcās strauji pieaugošas Covid-19 saslimstības apstākļos, lai lemtu par turpmākiem soļiem situācijas stabilizēšanai.

Krīzes vadības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju saskaņotu rīcību, veicot valsts apdraudējuma preventīvos un pārvarēšanas pasākumus, kā arī tā radīto seku likvidēšanas pasākumus. Padomes sekretariāta darbību nodrošina Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.

Pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atklāja, ka no valdības partneriem gūts atbalsts stingru drošības pasākumu ieviešanai Covid-19 izplatības mazināšanai.

Šādu drošības pasākumu primārais mērķis būtu pasargāt nevakcinēto sabiedrības daļu no inficēšanās un novērst katastrofu veselības aprūpes sistēmā, skaidroja ministrs.

Viņš norādīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sasauks Krīzes vadības padomi, savukārt speciālisti gatavos priekšlikumus izlemšanai.

Savukārt Kariņš pēc Sadarbības sanāksmes atzīmēja, ka šodien no rīta sasauktajā padomes sēdē ministri uzklausīs slimnīcu pārstāvjus un citus ekspertus par iespējamu rīcību situācijā, kad saslimstība un slimnīcu noslogojums strauji pieaug.

Ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ valstī tikusi izsludināta jau divreiz.