FOTO ⟩ 19. gadsimta kuģa vraks Daugavgrīvas pludmalē - kas par to zināms?

Pēc viņa paustā, pirms divām nedēļām NKMP un Rīgas Brīvosta saņēma informāciju no biedrības "Bolderājas grupa" par Daugavgrīvas pludmalē atsegušos koka kuģa vraka fragmentu. NKMP darbiniekiem apskatot objektu, tika konstatēts, ka uz pašas ūdens malas atsegušies trīs masīvu ozolkoka apšuvuma dēļu gali, bet zem viļņu pārskalotajām smiltīm iespējams uztaustīt, ka vraka fragments ir vismaz 1,3x4 metrus liels. Drīz vien, ceļoties ūdens līmenim, vraka daļa atkal pazuda zem viļņiem, atzīmēja Meinerts.

Viņš skaidroja, ka pagājušās nedēļas vidū vraks atsedzās no jauna un ar Pārvaldes atļauju Rīgas Brīvostas darbinieki veica tobrīd vēl šķietami nelielā vraka fragmenta atrakšanu.

Atrokot atklājās, ka vraka fragments ir krietni lielāks, nekā sākotnēji domāts, - tas ir vismaz 12 metrus garš, 3,5 metrus plats un turpinās arī virzienā uz kāpu un uz sāniem zem pieplūstošā jūras ūdens līmeņa.

Atsegtais fragments ir no ozolkoka būvēta kuģa borts, un redzama tikai tā ārpuse, kas apšūta ar masīvām, 25 centimetrus platām un astoņus centimetrus biezām plankām. Tās pie kuģa ribām, kuras pašlaik uzmērīt vēl nebija iespējams, stiprinātas gan ar koka, gan vara sakausējuma tapām.

Savukārt borta ārpusē saglabājušās tūkstošiem nelielu vara nagliņu, kas norāda, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm un šī ir tā borta daļa, kas, kuģim esot lietošanā, atradusies zem ūdens. Kuģa bortam novērojams izteikts izliekums, kas virzienā uz fragmenta galu sāk izlīdzināties - tas, visticamāk, norāda, ka virzienā uz kāpu varētu atrasties kuģa priekšgals, pauda NKMP pārstāvis.

Viņš norādīja, ka pašlaik vēl grūti gūt precīzus secinājumus, tomēr fakts, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm, norāda ka tas ir vai nu kara kuģis, vai tāltirdzniecības kuģis, kas kuģojis ne tikai pa Baltijas un Ziemeļjūru, bet devies arī tālākos braucienos uz tropisko joslu. Kuģu zemūdens daļu apsišanu ar vara plāksnēm sāka briti 18. gadsimta 70. un 80. gados, tāpēc šis vraks datējams, visticamāk, ar 19. gadsimtu.

"Zinot, ka tagadējā piekrastes zona pie Daugavgrīvas bākas veidojusies un nostiprinājusies tikai 19.gadsimta vidū, jāspriež, ka pašlaik šo vraku varētu datēt ar 19.gadsimta pirmo pusi - tātad tas ir apmēram 150 līdz 200 gadus vecs.

Savukārt vraka galā vērojamās zāģējuma pēdas un vara plākšņu trūkums norāda, ka kuģa vraks pēc avārijas vismaz daļēji sadalīts kokmateriālos un vērtīgās vara plāksnes no tā noņemtas," skaidroja Meinerts.

Lai nodrošinātu vraka tālāko saglabāšanos un pasargātu koka konstrukcijas no straujas degradācijas saulē un gaisā, NKMP kopā ar Rīgas Brīvostas pārstāvjiem pieņēma lēmumu atraduma vietu aizbērt, lai tas atkal nokļūtu mitrumā un vēsumā, kur saglabājies jau vismaz 150 gadus.

NKMP šīs nedēļas laikā lems par jaunatklāta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu Daugavgrīvas pludmalē atsegtajam vrakam. Tas dos iespēju jau tuvākajā laikā veikt nepieciešamo papildu izpēti, lai noskaidrotu tā izmērus un precīzāku datējumu, kā arī nodrošinās tālāku vraka saglabāšanu.

Kuģa vraka 3D modeli iespējams aplūkot ŠEIT.