Eiropas enerģētikas krīze pakāpeniski kļūst globāla, brīdina "Forbes" (34)

Apskatnieks norāda, ka Eiropas gadījumā, kur spēkā ir "zaļā politika", kas paredz pāreju uz ekoloģiski draudzīgākiem resursiem, šāds notikumu pavērsiens šķiet maz ticams. Blekmons norāda, ka daudzas valstis, ņemot piemēru no Eiropas, ir slēgušas ogļu un gāzes elektrostacijas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ 2021. gada vasarā sākās enerģētikas krīze - vājā vēja dēļ trūka enerģijas, kādēļ ir nācies lemt par atgriešanos pie "netīrajiem" enerģijas avotiem. 

Raksta autors norāda, ka strauji augošais pieprasījums ir radījis attiecīgu gāzes cenu pieaugum. Turklāt Krievija ir ierobežojusi gāzes eksportu, kas ievērojami ir cēlis šā resursa cenu. Eiropas valstis arvien vairāk pievērš uzmanību oglēm, taču arī to daudzums ir nepietiekams. 

"Neraugoties uz to, ka šodien uzmanības centrā atrodas Eiropa, krīze pakāpeniski kļūst globāla. Lai risinātu enerģētiskās problēmas, būs nepieciešami vairāki gadi, lai izdotos pāriet uz ekoloģiski tīriem enerģijas avotiem," norāda Blekmons. 

Eiropā gāzes cenas 4. oktobrī sasniedza jaunu rekordu, pārsniedzot 1200 dolāru par 1000 kubikmetriem gāzes. 1. oktobrī šis rādītājs pietuvojās 1200 dolāru atzīmei. 

Tiek pieļauts, ka viens no iemesliem straujajam cenu kāpumam varētu būt fakts, ka gāzesvadā Jamala-Eiropa 1. oktobra rītā tika iesūknēts trīs reizes mazāk gāzes nekā parasti. Tas savukārt ir saistāms ar neiegādātajiem gāzes apjomiem, kas atrunāti "nākamās dienas" līgumos par gāzes piegādi caur Jamalas-Eiropas gāzesvadu.