Ražotāji uzmanīgi seko līdzi, lai neveidotos pārprodukcija – ražo tik, cik prasa noslēgtie līgumi, kāds ir pieprasījums pēc konkrētiem produktiem, produktu grupām, rūpīgi seko līdzi preču uzkrājumiem un atlikumiem noliktavās. Tas tādēļ, ka pārprodukcija vai nerealizēta produkcija nozīmē iesaldētu naudu vai pat produkcijas norakstīšanu un utilizēšanu. Ināra Šure skaidro, ka šajā sarežģītajā tirgus situācijā neviens to nevēlas. “Ja ir kāda partija, par kuras realizāciju rodas bažas, tiek organizētas atlaižu kampaņas, bet šis jau ir vairāk veikalu pārziņā.”
Viņa norāda, ka īpaši asa konkurence ir maizes, piena un gaļas produktu segmentos: “Gaļas tirgū konkurence ir sīva, jo jākonkurē arī ar importa produkciju. Produktu gala cenas būtiski ietekmē izejvielu cenas.
Maizes un kulinārijas izstrādājumu ražošanā sīvi spēkojas vietējie ražotāji, jo maize nav eksporta prece, bet piena un piena izstrādājumu sadaļā pašmāju produkcijai ir jāiztur ļoti asa konkurence ar citu valstu produktiem.
Saprotams, ka lielākie ražotāji ārzemēs var saražot lētāk, līdz ar to
galu galā viss ir patērētāju ziņā – vai ņemt lētāko produktu, tādējādi atbalstot citas valsts ražotāju un ekonomiku, vai lūkoties pēc vietējās piena pakas, kas varbūt būs par kādu centu dārgāka.
Mūsu aicinājums vienmēr ir izpētīt iepakojumu un izvēlēties Latvijas ražotāju preci, jo tas ir veids, kā atbalstīt savējos, kā sildīt Latvijas ekonomiku.”
Raksts tapis sadarbībā ar Rimi Latvija.