Plūtons lēnām zaudē atmosfēru (9)

Jau tā retinātā Plūtona atmosfēra lielākoties sastāv no slāpekļa un neliela daudzuma metāna un oglekļa monoksīda. Krītoties Plūtona virsmas temperatūrai, slāpeklis sasalst, liekot planētas atmosfērai lēnām izzust.

Šie novērojumi tika veikti, izmantojot tā saucamo okultāciju jeb procesu, kad notiekošais uz kādas planētas tiek vērots ar tālākas zvaigznes gaismas palīdzību. Tā ir pārbaudīta tehnika un astronomijā tiek lietota ļoti plaši, rakstīts vietnē "Science Alert".

“Lai pētītu izmaiņas Plūtona atmosfērā, okultāciju zinātnieki izmanto jau kopš 1998. gada. 2015. gadā zonde “New Horizon” sniedza lielisku Plūtona atmosfēras blīvuma profilu, parādot, ka Plūtona atmosfēra ik desmit gadus dubultojas. Tomēr 2018. gada novērojumi to vairs neparāda,” stāstīja planētu zinātnieks Eliots Jangs.

Plūtona atmosfēra ir radusies no iztvaikojuša planētas virsmas ledus. Lielākais zināmais slāpekļa ledājs ir Sputņika līdzenums.

Plūtonam pašlaik vajadzīgas 248 Zemes dienas, lai apriņķotu Sauli. Tuvākajā punktā Plūtons atrodas 30 astronomiskās vienības tuvu Saulei. Viena astronomiskā vienība ir attālums no Saules līdz Zemei.

Tagad šis attālums pieaug, Plūtonam laupot Saules gaismu, kas savukārt liek pazemināties temperatūrai uz planētas virsmas.

Plūtons ir pundurplanēta un astronomiem ir ļoti interesanta. Nemitīgi tiek iegūta jauna informācija par šo tālo objektu. Pēdējos gados zinātnieki atklājuši, ka uz Plūtona ir sniegoti kalni, bet zem planētas virsmas – šķidri okeāni. Šie atklājumi ļauj zinātniekiem labāk saprast, kā darbojas Plūtona atmosfēra.

Jaunais pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “American Astronomical Society Division for Planetary Sciences Annual Meeting”.