ES līderi nespēj vienoties par kopīgu aizsardzības stratēģiju (1)

Ideja par ES aizsardzības stiprināšanu aktualizējās pēc nesenajiem notikumiem Afganistānā, kur pēc talibu nākšanas pie varas ārvalstu pilsoņu un citu cilvēku evakuācijā, ko vadīja ASV, Eiropas Savienība palika nomaļus.

Divi diplomāti ziņu aģentūrai "Reuters" atklājuši, ka līderu tikšanās laikā izpaudusies klasiskā sašķeltība starp ES austrumu valstīm, kuras biedē Krievijas iespējamā agresija un kuras vēlas stiprināt Eiropu NATO ietvaros, un valstīm, kuras vada Vācija, Itālija, Spānija un Francija un kas vēlas stiprināt ES patstāvīgās aizsardzības spējas.

Pirms slēgtajām vakariņām Brdo pilī pie Slovēnijas pilsētas Kraņas Francijas prezidents Emanuels Makrons žurnālistiem sacīja, ka ES jāuzlabo krīžu vadība un jāatbild par savu drošību.

"Mums, eiropiešiem, jābūt skaidrībā ar sevi. Kas mums ir svarīgi mūsu drošībā, uz mūsu robežām, mūsu neatkarībā?" sacīja Makrons, kurš bija apšaubījis ASV piedāvāto aizsardzību Eiropai pirms Indijas-Klusā okeāna stratēģiskās partnerības starp ASV, Austrāliju un Lielbritāniju (AUKUS). Šīs partnerības rezultātā Francija zaudēja potenciālo līgumu par zemūdeņu piegādēm Austrālijai.

Spēcīgākas ES aizsardzības popularizētāji norāda, ka jau bijuši daudzi brīdinājumi: Vašingtonas pagriešanās Āzijas virzienā, Lielbritānijas izstāšanās no ES, bijušā ASV prezidenta Donalda Trampa "Amerika vispirms" politika, neveiksmīgas valstis pie ES robežām un Krievijas agresijas pieaugums.

Taču, neskatoties uz progresu kopīga aizsardzības fonda veidošanā kopīgu ieroču izstrādei, ES vēl ne reizi krīzes situācijās nav izmantojusi savas kaujas grupas.

"Līderu debates bija par to, vai spēka ziņā mums jāizvēlas starp mūsu ekonomiskajām vai militārajām spējām," izteikusies kāda augsta ranga ES amatpersona, norādot uz ES kā uz pasaules lielāko palīdzības sniedzēju un tirdzniecības bloku.