Jauna metode molekulu radīšanai. Piešķirta Nobela balva ķīmijā (1)

Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija paziņojusi, ka abu atklājumi veicinājuši farmācijas pētījumus, kā arī "padarījuši ķīmiju zaļāku".

Lists un Makmilans, kas strādājuši viens no otra neatkarīgi, attiecīgi darbodamies Maksa Planka institūtā un Prinstonas Universitātē, izstrādājuši jauna tipa katalizatoru, lai paātrinātu ķīmiskās reakcijas, kas tiek dēvētas par asimetrisko organisko katalīzi.

Šāda katalīze ir nepieciešama molekulu radīšanā.

Lists un Makmilans 2000.gadā attīstījuši "trešo katalīzes tipu".

Šajā metodē tiek izmantoti tādi katalizatori kā skābeklis, slāpeklis un sērs, un tas padara to videi draudzīgāku nekā citas tehnikas, kā arī lētāku, norādījusi akadēmija.

Pirms Lista un Makmilana atklājuma bija pazīstami tikai divu tipu katalizatori - metāli un enzīmi.

"Šis katalīzes koncepts ir tikpat vienkāršs, cik atjautīgs, un tas ir fakts, ka daudzi ļaudis brīnījušies, kāpēc viņi nav to iedomājušies agrāk," norādījis Nobela ķīmijas komitejas priekšsēdētājs Juhans Ekvists.

"Izmantojot šīs reakcijas, pētnieki tagad var efektīvāk konstruēt visu - no farmaceitiskajiem līdzekļiem līdz molekulām, kas var uztvert gaismu saules baterijās," norāda akadēmija.

Nobela balva ķīmijā pērn tika piešķirta franču zinātniecei Emanuelai Šarpentjē un viņas ASV kolēģei Dženiferai Dudnai par gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, kas pazīstama "kā CRISPR-Cas9" jeb DNS "šķēres".