Padomju Savienība Ukrainas pilsētu Ļvovu okupēja 1939. gada septembrī. Savukārt vācieši Padomju Savienībā ielauzās 1941. gada 22. jūnijā, nedēļas laikā Ļvovu okupējot paši. Vācieši apgalvoja, ka pilsētas ebreju populācija ir atbalstījusi Padomju Savienību, tāpēc pilsētas ielās izģērba, pazemoja un piekāva daudzus Ļvovas vīriešus un sievietes. Šajā laikā Ļvovā tika nogalināti aptuveni 4000 ebreju.

1941. gada 30. jūnijā ukraiņu nacionālisti (OUN) Ļvovā izveidoja pagaidu valdību, kuras priekšgalā darbojās antisemīti. Pilsētu uzreiz pārpludināja propagandas skrejlapas, kas rosināja gatavoties etniskajai tīrīšanai. Izveidotās darba grupas ķērās klāt ebreju apcietināšanai un iznīcināšanai.

Otrs slaktiņš norisinājās 1941. gada jūlija pēdējās dienās. Slepkavošanu iedrošināja vācieši, tomēr naida pamatā bija arī reliģiskais fanātisms.

1941. gada 25. jūlija rītā Ukrainas policijas palīgi sāka arestēt pilsēta ebrejus viņu mājās, kamēr vietējie iedzīvotāji pazemoja, piekāva un nogalināja ebrejus uz ielas. Notvertie ebreji tika vilkti uz ebreju kapsētu vai uz vietējo cietumu, kur tie tika publiski noslepkavoti. Trīs dienu laikā tika nogalināti aptuveni 2000 ebreji.