Pēc trim mēnešiem deviņus gadus vecajai Kristai Vācijā paredzēta operācija, kas mainīs visu - meitene varēs patstāvīgi staigāt. Operācijai vajadzēja notikt jau pagājušogad, bet pandēmijas dēļ to atcēla. Kristas mamma Kristīne Spriģe, kas Jaunpiebalgā viena audzina trīs bērnus, nezina, vai, pasliktinoties situācijai, pērnā gada scenārijs neatkārtosies. Bet laiks iet... Krista kļūst vecāka, un līdz ar to operācija riskantāka.

Tikšanos ar Spriģu ģimeni nācās gaidīt ilgi - divas reizes tā bija jāatliek, jo te viens, te otrs no ģimenes bija karantīnā vai gaidīja Covid-19 analīžu rezultātus. "Es vairs nevaru," pēc brīža no sirds teiks Kristīne un viņas balsī iezagsies izmisums. Viņa ir atnākusi no nakts maiņas "Ķelmēnos", kur jau daudzus gadus strādā par maizes cepēju, bet no malas nakts nogurums nav manāms - būt kā vāverei ritenī ir viņas ikdiena nu jau sešu gadu garumā, kopš negaidīti no dzīves aizgāja Kristīnes vīrs Kaspars - ģimenes stiprais balsts. Tagad Kristīne viena audzina trīs bērnus - Kristapu, Kristeru un Kristu. Mācīšanās no mājām, kas daļēji turpinās arī šajā mācību gadā, visus dramatiski "izpumpējusi". Mazais trīsistabu dzīvoklis ir jauks un saulains, tomēr, ja te visiem kopā jāpavada mēneši, tas kļūst par ieslodzījuma vietu.

Komentāri (2)
CopyLinkedIn Draugiem X