Lielveikalos tikai ar sertifikātiem, maskas arī vakcinētajiem: Krīzes vadības padomes lēmumi (383)

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam. Tāpat Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos, savukārt maskas turpmāk visur būs jānēsā arī vakcinētajiem

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus, šodien nolēma Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē.

Mazumtirdzniecības jomā nevakcinētiem cilvēkiem būs pieejami tikai pašu nepieciešamāko preču veikali. Cilvēki ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu drīkstēs apmeklēt arī citas tirdzniecības vietas, kur tām jānodrošina apmeklētāju kontrole. Gan veikalos, gan tirgos apmeklētājiem un personālam pareizi jālieto sejas maskas.

KVP izskatīja ekspertu sagatavotos rīcības scenārijus, kā apturēt Covid-19 straujo izplatību un pēc iespējas saīsināt slimnīcu pārslodzes laiku. Visbiežāk hospitalizācija ir vajadzīga nevakcinētiem Covid-19 pacientiem, tāpēc ārkārtējās situācijas drošības pasākumi visvairāk ietekmēs cilvēkus bez derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Tāpēc KVP ieskatā ir būtiski jāsamazina cilvēku klātienes kontaktēšanās visā sabiedrībā, vienlaikus veicinot vakcinācijas aptveri.

Pēc KVP sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka vienlaikus plānots arī

saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Vienlaikus KVP sēdē nolemts arī turpmāk aicināt visus, kam tas iespējams - gan publiskajā, gan privātajā sektorā -, strādāt attālināti. Tiem, kam jāstrādā klātienē, būs nepieciešams pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts, vai atsevišķos gadījumos būs jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests. Klātienē vai attālināti strādājošos noteiktu darba devējs.

Paredzēts noteikt arī, ka cilvēki ar Covid-19 sertifikātu drīkst turpināt sniegt un saņemt pakalpojumus klātienē, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.

Sabiedriskajā ēdināšanā plānots saglabāt iespēju cilvēkiem ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu ieturēt maltīti klātienē ar darba laika ierobežojumu. Ēdienu varēs izsniegt līdzņemšanai gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem cilvēkiem.

Publiskos pasākumos paredzēts ļaut piedalīties tikai vakcinētiem vai Covid-19 vīrusu pārslimojušiem cilvēkiem, tomēr jārēķinās, ka arī tajos tiks pastiprināti epidemioloģiskās drošības noteikumi.

Lai šie lēmumi stātos spēkā, tie piektdien būs jāapstiprina ārkārtas Ministru kabineta sēdē.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) atgādināja, ka arī vakcinētas personas var inficēties, taču mazākā mērā, tāpat kā arī šo cilvēku iespēja inficēt citus ir mazāka. Ņemot šo vērā, Pavļuts norādīja, ka tāpēc valdības lēmums paredz lielākus ierobežojumus arī tiem pakalpojumiem, kas pieejami tikai tā saucamajā zaļajā režīmā. Proti, pēc viņa sacītā, šobrīd kultūras pasākumi, kas bija "zaļajā režīmā", vairāk atgādinās līdzšinējos "dzeltenā režīma" pasākumus, kur ir, piemēram, noteiktas sēdvietas un tiek lietotas sejas aizsargmaskas.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka, visticamāk, veidosies darbinieku kategorijas, uz kurām neattieksies pienākums vakcinēties, taču tās arī nevarēs strādāt attālināti, piemēram, noliktavu darbinieki. Šiem cilvēkiem, pēc Pavļuta paustā, pārejas periodā varētu tikt pieņemts arī negatīvs Covid-19 tests.

Kā ziņots, saistībā ar augsto Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem paredzēts izsludināt ārkārtējo situāciju.

Ārkārtējā situācijā skolēni turpinās mācīties klātienē, taču pulciņos varēs darboties tikai savā skolā

Arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas skolēni turpinās mācīties klātienē, lietojot sejas aizsargmaskas, taču būtiski tiks samazināts interešu izglītības nodarbību apjoms, preses konferencē informēja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Skolotājiem un skolēniem, neatkarīgi no izglītības pakāpes, visās telpās būs jālieto sejas aizsargmaskas. Skolēnu testēšana notiks vismaz reizi nedēļā. Ārkārtējās situācijas laikā netiks organizētas nodarbības ārpus skolas, piemēram, ekskursijas, muzeju apmeklējumi, sacīja ministre.

Tāpat viņa uzsvēra, ka būtiski tiks samazināts interešu izglītības apjoms, kas nozīmē, ka

skolēni varēs individuāli darboties interešu pulciņos tikai savas skolas telpās.

Interešu izglītības nodarbības ārpus skolas telpās netiks organizētas.

Augstākās izglītības iestādes no 11.oktobra varēs atsākt mācības "zaļajā režīmā", kā tas jau bijis iepriekš nolemts.

Runājot par sporta nodarbībām, Muižniece norādīja, ka sporta stundas arī turpmāk skolās varēs notikt gan zālē, gan ārā. Tāpat arī sporta pulciņos savā skolā skolēni varēs darboties. Savukārt sporta nodarbības ārpus savas izglītības iestādes, piemēram, sporta skolās, varēs notikt ārtelpās, un valdība noteiks skolēnu skaitu grupā. Sporta skolu telpās nodarbības varēs notikt tikai individuāli.

Ministre uzsvēra, ka valdības sēdē tiks lemts par nosacījumiem peldētapmācības nodarbībām bērniem līdz 11 gadiem.

Savukārt fitnesa zāles varēs darboties "zaļajā režīmā", skaidroja Muižniece.

Ministre pauda gandarījumu par panākto vienošanos, kā rezultātā skolēniem būs iespēja mācīties klātienē, ja vien situācija nekļūs vēl sliktāka. Tādā gadījumā varētu tikt lemts par izmaiņām ierobežojumos.

Kā ziņots, saistībā ar augsto Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem paredzēts izsludināt ārkārtējo situāciju.

Pienākums vakcinēties tiks noteikts visiem publiskajā sektorā strādājošajiem

Visā publiskajā sektorā tiks noteikts pienākums obligāti vakcinēties pret Covid-19, šodien pēc Krīzes vadības padomes (KVP) sēdes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka ministrijas strādā pie vadlīnijām, kā darba devējiem rīkoties saistībā ar darbinieku vakcinēšanos. Ja līdz šim pienākums vakcinēties tika noteikts mediķiem, pedagogiem un sociālās aprūpes centru darbiniekiem, tad tagad KVP lēma, ka obligāti jāvakcinējas būs arī publiskajā sektorā strādājošajiem - gan valsts, gan pašvaldību sektorā.

Tāpat tiks paplašinātas vakcinācijas prasības privātajā sektorā. Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc KVP sēdes pauda, ka privātajiem darba devējiem ar gaidāmo Ministru kabineta lēmumu tiks uzdots obligāti izvērtēt pienākumu noteiktiem darbiniekiem vakcinēties, īpašu uzmanību pievēršot personām, kuru darbība ir kritiski nepieciešama uzņēmuma darbības turpināšanai vai kuru darba pienākumi iekļauj tiešu kontaktu ar klientiem.

Lai šie lēmumi stātos spēkā, tie piektdien būs jāapstiprina ārkārtas Ministru kabineta sēdē.

Kā ziņots, saistībā ar augsto Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem paredzēts izsludināt ārkārtējo situāciju.

Ārkārtējās situācijas laikā Covid-19 ierobežojumu kontrole notiks plašākā mērogā, iesaistot dažādas kontrolējošās iestādes

Ārkārtējās situācijas laikā Covid-19 ierobežojumu kontrole notiks plašākā mērogā, procesā iesaistot dažādas kontrolējošās iestādes, šonakt žurnālistiem paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš nenoliedza, ka Krīzes vadības padomes sēdē daudz tika runāts par kontroles pasākumiem pēc jauno ierobežojumu ieviešanas. Valdības sēdē piedalījies arī Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, kurš apliecinājis, ka kontroles pasākumi tiks veikti ne tikai ar zibakcijām, bet arī citos veidos un iesaistot plašākas kontrolējošās iestādes.

Ārkārtējās situācijas laikā tikšot mobilizēta ne tikai pašvaldības policija, bet arī citas iestādes, tostarp arī Veselības ministrijas iestādes.

Premjers arī norādīja, ka kontrolējošie pasākumi "ir ļoti no svara" un ir jāseko tūlītējiem sodiem tām personām, kuras pārkāpj noteikumus.

TVNET jau rakstīja, ka jau patlaban Valsts policija sadarbībā ar pašvaldības policiju veic pandēmijas ierobežojumu kontroles pasākumus, tostarp zibakcijas jeb plašas pārbaudes. Tāpat kontroles pasākumos ir iesaistīta Veselības inspekcija.

Tāpat ziņots, ka saistībā ar augsto Covid-19 izplatību valstī uz trim mēnešiem paredzēts izsludināt ārkārtējo situāciju.

Ārkārtējās situācijas laikā kultūras pasākumi drīkstēs norisināties ar mazāku skaitu apmeklētāju

Ārkārtējās situācijas laikā kultūras pasākumi drīkstēs norisināties ar mazāku skaitu apmeklētāju, naktī uz piektdienu žurnālistiem norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puntulis pastāstīja, ka saskaņā arī Krīzes vadības padomes (KVP) vienošanos kultūras pasākumi drīkstēs noritēt "zaļajā" režīmā ar obligātu masku lietošanu un ierobežotu apmeklētāju skaitu jeb 60% no kapacitātes.

"Turpmāk kultūras pasākumi notiks tikai "zaļajā" režīmā, tos pastiprinot ar obligātām sejas maskām un ierobežotu apmeklētāju skaitu kultūras pasākumos, proti, tikai 60% no kapacitātes. Tas, protams, attieksies arī uz vakcinētām personām," uzsvēra ministrs.

Ministrs nenoliedza, ka nāksies iedarbināt atbalsta mehānismus tajās situācijās, kad pasākumos biļetes izpārdotas, pārsniedzot minēto 60% kapacitātes robežu.

"Protams, tiklīdz šis lēmums stāsies spēkā, būs jārīkojas šādā situācijā, kur zāles izpārdotas vairāk nekā 60% apmērā, un, lai cik sarežģīti, mums nāksies iedarbināt atbalsta mehānismus šādām situācijām," norādīja Puntulis.

Ministrs aicināja pret KVP lēmumu izturēties ar lielu atbildību un sapratni.

Jau ziņots, ka Krīzes vadības padome naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien.