/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
/nginx/o/2019/02/27/11827758t1hfba3.jpg)
Šonedēļ pasaules uzmanību piesaistīja Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija publicētais pētījums “Pandoras dokumenti”. Tajā ir iekļauta informācija par pasaules ietekmīgāko cilvēku slepenajiem uzkrājumiem ārzonu firmās. Pētījumā, kurā bijuši iesaistīti vairāk nekā 650 žurnālisti no desmitiem plašsaziņas līdzekļu, izmantoti 11,9 miljoni dokumentu, kas nopludināti no 14 finanšu pakalpojumu kompānijām visā pasaulē. Taču ko tas panāks?
Daudz skaļu vārdu
"Pandoras dokumentos" ir ziņas par apmēram 35 pašreizējo un agrāko valstu un valdību vadītāju un aptuveni 300 citu valsts amatpersonu finanšu darījumiem. Piemēram, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir saistīts ar slepeniem aktīviem Monako, bet Čehijas premjerministrs Andrejs Babišs nav deklarējis ārzonas investīciju kompāniju, kuru viņš izmantojis, lai iegādātos divas villas Francijas dienvidos. Tāpat Jordānijas karalis Abdulla ir slepeni iegādājies īpašumus Lielbritānijā un ASV par apmēram 80 miljoniem eiro.
Savukārt Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva ģimenes locekļi un līdzgaitnieki bijuši iesaistīti simtiem miljonu eiro vērtos nekustamā īpašuma darījumos Lielbritānijā, Kenijas prezidentam Uhuru Keniatam un viņa ģimenes locekļiem pieder slepenu ārzonas kompāniju tīkls, bet Pakistānas premjerministra Imrana Hana tuvākā loka cilvēkiem, tostarp arī valdības ministriem un viņu ģimenes locekļiem, slepeni pieder uzņēmumi, kuros noslēptas simtiem miljonu eiro vērtas summas.
Toma Rātfeldera komentārs.
“Pandoras dokumenti” jau atkal ir aktualizējuši jautājumu par pasaules ekonomikā savā ziņā veiksmīgi iesakņojušos naudas atmazgāšanas sistēmu. Tas liek uzdot jautājumu – vai tiešām pasaules bagātie un varenie var izvēlēties maksāt nodokļus tikai tad, kad tiem pašiem labpatīk? Tāpat tas jau atkal uzjundī atmiņas par “ABLV Bank” lietu. Kā nesen intervijā Latvijas radio norādīja pētnieciskā žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja Inga Spriņģe, mūsu valsts jau sen ir tikusi izmantota kā tranzītvalsts un Latvijas bankas gadiem ir pievērušas acis uz aizdomīgiem naudas pārskaitījumiem. Minētās problēmas ēnā tika arī sākta mūsu valsts finanšu sektora rekonstrukcija, kuram it kā esošo situāciju ir vajadzējis mainīt.
"Ietekmīgu personu karjeras tik viegli nebrūk"