Kur slēpjas riski un ieguvumi no stabiņu uzstādīšanas (6)

No stabiņu kopskaita pērn tika uzstādīti 1650, bet šogad vēl 500. Diskusijas par tiem bijušas ļoti asas, turklāt ne tikai saistībā ar to, cik stabiņi izmaksā, bet vietām arī saistībā ar pamatojumu, kādēļ tie uzstādīti konkrētās vietās.

Skaidrojot, cik stabiņi izmaksā, Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods 4. studijai stāsta, ka līgums ir noslēgts par 139 000 eiro un no tā, rupji rēķinot, secināms, ka viens stabiņš izmaksā ap 28 eiro. Jautāts par to, vai stabiņu uzturēšanas reālo izmaksu apmērs atbilst iepriekš sabiedrībā izskanējušajiem 14 eiro, Vaivods atbild, ka tā nav gluži patiesība, jo līgums par stabiņu uzturēšanu ir noslēgts uz visu sezonu un līguma summa nevar pārsniegt 39 tūkstošus eiro par visiem stabiņiem.

Matemātiski sanāk, ka gada laikā katram no 3000 stabiņiem tāpat var tērēt 13 eiro, taču Satiksmes departamenta pārstāvis uzsver, ka šajā summā ietilpst stabiņu apskate reizi nedēļā, fotofiksēšana, apkope un nomaiņa, ja kāds no stabiņiem ir bojāts.

Cita lieta ir stabiņu lietderība. Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis norāda, ka ir vietas, kur stabiņi ļoti labi palīdz organizēt satiksmi, bet ir arī krustojumi, kur tie ir uzstādīti nepareizi. Par nepārdomāti uzstādītiem Irbītis uzskata gandrīz pusi no visiem stabiņiem.

Lai arī ir vietas Rīgā, kur stabiņ neilgi pēc uzstādīšanas tomēr tiek novākti, Vaivods uzskata, ka kopumā galvaspilsētā to izvietojums ir pareizs. Jā, autovadītājiem nepatīk, ka stabiņi sašaurina brauktuvi un nākas braukt lēnāk, taču no gājēju drošības viedokļa tas ir ieguvums. Vaivods arī norāda, ka komunikācijā ar iedzīvotājiem departaments saņem gan rīdzinieku sūdzības par stabiņiem, gan arī pateicības vārdus. Otro pat esot vairāk.  

Vairāk par stabiņiem Rīgā skaties 4. studijas sižetā.