Tenočtitlāna bija acteku pilsēta, kas zēla un plauka starp mūsu ēras 1325. un 1521. gadu. Uz salām būvētajai pilsētai bija sarežģīta kanālu un ceļu sistēma, kas ļāva ar visu nepieciešamo apgādāt simtiem tūkstošu lepnās pilsētas iedzīvotāju.

Kortess no Kubas uz Tenočtitlānu 1519. gada 18. februārī devās ar 550 karevjiem, 16 zirgiem, 10 lieliem un četriem maziem lielgabaliem. Lai arī šī ekspedīcija it kā bija paredzēta, lai sludinātu kristietību un godinātu Spāniju, patiesais mērķis bija viens – zelts.

Kortess devās Tabasko virzienā, kur ar musketēm un zirgiem ātri vien sakāva vietējo armiju, kas bija 12 tūkstošus vīru liela. Vietējie nekad nebija redzējuši zirgus, tāpēc daudziem tie likās kā mītiski briesmoņi, no kuriem labāk bēgt.

Beigu beigās Kortess ar 400 vīru lielu armiju maršēja Tenočtitlānas virzienā. Tiesa, viņa armiju papildināja arī aptuveni 3000 liela maiju, tabaskāņu un totonaku indiāņu armija. Pilsēta tika ielenkta, tika iznīcināti akvedukti un nogriezta pārtikas piegāde pilsētai. Rezultātā pilsētā iestājās bads un sāka plosīties spāņu atvestās slimības, pret kurām actekiem nebija imunitātes.

Spāņu uzvara bija garantēta. Pilsēta konkistadoru rokās nonāca 1521. gada augustā, un uz tās drupām tika uzbūvēta spāņu koloniālā pilsēta.

Komentāri (3)
CopyLinkedIn Draugiem X