Gāzes un elektrības cenas uzstāda jaunus rekordus (8)

Gāzes un elektrības cenu kāpumu nav izraisījis viens faktors, bet apstākļu kopums. Būtiskākais no tiem – pasaules ekonomiku atgūšanās no Covid-19 krīzes audzējusi vajadzību pēc energoresursiem.

Šonedēļ gāzes vairumtirdzniecības cena Nīdelandes biržā, kas kalpo par Eiropas etalonu, pirmo reizi pārsniedza 100 eiro par megavatstundu – gandrīz 10 reizes vairāk nekā pirms gada.

“Kolēģi, kas ir dabasgāzes tirgū gadu desmitus, nekad tik augstu dabasgāzes cenu nav pieredzējuši,” stāsta “Latvijas Gāze” vairumtirdzniecības departamenta direktors Jānis Kalējs.

Eiropā ir audzis pieprasījums pēc dabasgāzes, bet piedāvājums ir samazinājies. Piemēram, kravas ar šķidrināto gāzi kuģo uz Āziju, kur gāzes tirgus ir uzkarsis vēl vairāk. Tāpēc Eiropā veidojas iztrūkums.

Kalējs skaidro, ka Eiropā gāze šogad tika patērēta vairāk, jo ziema bija aukstāka nekā iepriekšējās un vasara savukārt karsta. “Karstā vasara radīja šīs pieaugošās kondicionēšanas jaudas. Vajadzīga elektrība, elektrība tiek ražota no dabasgāzes, un, protams, ir arī šis te Eiropas uzņemtais zaļais kurss. Fosilie [kurināmie] tiek izslēgti no enerģijas miksa, bet alternatīvās degvielas nespēj to robu aizpildīt,” viņš uzskaita iemeslus.

Gāzes cenu kāpuma dēļ bizness vasarā īpaši nesteidzās veidot gāzes uzkrājumus, negribot par gāzi samaksāt pārāk daudz. Bet cena tik turpināja kāpt.

Visu apstākļu ietekmē Eiropā gāzes krātuves ir uzpildītas par 80%, salīdzinot ar oktobra sākumu pērn. Līdzīga aina paveras arī Latvijā – Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

“Arī Latvijai tā ir zināma problēma. Lai gan dabasgāze ir uzkrāta salīdzinoši lielā apjomā, vienlaikus šobrīd izņemšana no krātuves ir sākusies agrāk nekā citos gados. (..) Dabasgāzes tirgus dalībnieki ir sākuši izņemt gāzi septembra vidū. Tas ir neparasti, un ir spiediens uz mūsu krājumu apjomu,” saka Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Krievijas virzienā pēdējās nedēļās izskanējuši ne mazums pārmetumu, ka tā nesteidzas piegādāt Eiropai vairāk gāzes. Izskan versija, ka Krievija šo situāciju izmanto, lai pasteidzinātu pretrunīgi vērtētā jaunā cauruļvada “Nord Stream 2” sertificēšanu.

“Es domāju, ka ir diezgan pamatots daudzu analītiķu vērtējums, ka Krievija šobrīd cenšas iegūt papildus atbalstu un mandātu šī vada ekspluatācijai. Šī ir izdevīga situācija Krievijai, jo tieši Krievijai būtu iespējams palielināt gāzes apjomu un mīkstināt šo situāciju tirgū,” pauž Valdmanis.

Gāzes cenu lēciens ietekmējis arī elektrības cenas.

Enerģētikas uzņēmuma “Latvenergo” komercdirektors Uldis Mucinieks stāsta, ka kopš Latvijas pievienošanās vienotajam Skandināvijas elektroenerģijas tirgum šāds cenu līmenis nav pieredzēts.

Reģionā nav bijis labs gads elektrības ražošanai no atjaunojamiem resursiem – lietus lijis mazāk, vējš pūtis vārgāk. Nelielu ietekmi atstāj saasinātā situācija ar Baltkrieviju, samazinot elektrības plūsmu uz Baltiju no austrumiem Turklāt šogad tradicionālais glābšanas riņķis - pieražot trūkstošo elektrību ar gāzi - izmaksā dārgi.

“Šī gada pirmie deviņi mēneši mums ir nākuši ar cenu, kas ir divas reizes augstāka nekā cena vidēji bija pagājušajā gadā, bet tas izaicinājums ir tas, ka rudens mēnešos mēs redzam, ka tas cenu līmenis pat ir četras reizes augstāks, nekā bijis, piemēram, pagājušajā gadā, kas ir bijis vēsturiski zemākais,” stāsta Mucinieks.

Tas novedis pie augstākām elektrības cenām gala lietotājiem.

Gan Latvijas, gan ārvalstu analītiķi norāda, ka turpmāko gāzes un elektrības cenu uzvedību lielā mērā noteiks laikapstākļi – cik ātri atnāks ziema un cik auksta tā būs.

“Izsakot šobrīd prognozi, tā noteikti būs diezgan šķība, bet enerģētikas uzņēmumi tam nepārtraukti seko, meklējot signālus. Šobrīd vienīgais izteiktais signāls oktobrim, kas attiecas uz enerģētiku, ir tas, ka Skandināvijas rietumos būs daudz nokrišņu,” stāsta LTV laika ziņu redaktors Toms Bricis.

Tas nozīmē, ka hidroelektrostacijas spēs saražot vairāk elektrības, taču šī labā ziņa tikai daļēji sasniegs Baltijas valstis, jo savienojumu caurlaide ar Skandināviju ir ierobežota.

Bricis stāsta, ka šim mēnesim nevajadzētu mūs pārsteigt ar noturīgu aukstumu - oktobris būs mazliet siltāks par klimatisko normu. Ilgtermiņa prognozes par ziemu rāda, ka tā varētu būt ap klimatisko normu vai mazliet siltāka, taču tas neizslēdz aukstuma viļņus:

“Kopumā uz ziemu jāraugās piesardzīgi, ņemot vērā, ka ļoti siltas ziemas pēdējos gados ir bijušas, tad tādai aukstākai ir jānāk, bet šobrīd izteiktu signāli, lai pateiktu, ka būs auksta ziema, gan vēl nav.”