VIDEO ⟩ Mūziķis Gacho bijis tiesneša Laukrozes slepkavības aculiecinieks (6)

Un tomēr, kaut arī šai lietai nav noilguma un izmeklēšana formāli turpinās, iespēja, ka tiesas priekšā stāsies slepkavības īstenotāji vai pasūtītāji, ir maz ticama. Jo Laukrozes slepkavība joprojām nav atklāta, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Tiesnesi Jāni Laukrozi aukstasinīgi nogalināja pie savas mājas īsi pēc darba dienas beigām 2001.gada 15.oktobrī. Slepkava raidīja septiņus šāvienus. Notikuma vietā atrada lodes un čaulītes no diviem dažādiem ieročiem. Viens no tiem – pašizgatavots automāts bija pamests līdzās nogalinātajam tiesnesim.

Reperis Gatis Irbe, zināms arī kā Gačo, tovakar Lāčplēša ielas vārtu arkā gaidīja draugu. Viņi kopā gribēja iet uz skaņu ierakstu studiju, kas atradās iekšpagalmā. Draugs kavējās.

Gačo todien kļuva par Laukrozes slepkavības aculiecinieku.

"Es nesapratu sākumā, kas tas ir. Tad es pagriezos un ieraudzīju, ka guļ vīrietis. Stāv vēl viens vīrietis. Tiek nomests kaut kāds maisiņš. Un kā es sapratu vēlāk, tajā maisiņā bija tas ierocis, automāts, ar kuru viņu nošāva.

Es aizgāju pēc tam šitā te – nesapratu, jo tas vīrietis nometa to maisiņu, un izvilka pistoli no mazās kabatiņas un iešāva viņam galvā. Un tad viņš tā nāca, viņš tā uz mani paskatījās, es vēl atceros, viņš tā lika to pistoli tā iekšā, tā uz mani paskatījās vienu sekundi, divas un tad viņš aizskrēja uz turieni. Un tā paskatījās acīs.. un tad viņš aizskrēja. Un tikai apmēram tad, kad viņš jau bija ielas pusē, sāku saprast, kas notiek. Un es sāku skriet pakaļ un tad es sev pateicu – “nē, nē”. Es apstājos tur pusielā…" notikušo atminas mūziķis.

Policijas vadība no iekšlietu ministrijas saņēma pilnvaras izmantot visas iespējamās metodes, lai noziedznieki justu izpildvaras spēku. Par vērtīgas informācijas sniegšanu izsludināja atlīdzību 10 tūkstošus latu. Policijā izveidoja īpašu grupu ar labākajiem izmeklētājiem. Tās vadību uzticēja Valdim Pumpuram. Tā laika Kriminālpolicijas priekšniekam studiju gados universitātē Laukroze bija darba vadītājs.

Tiesnesim bija sekots un šauts no muguras.

Neviens nešaubījās, ka notikusi pasūtījuma slepkavība. Videonovērošanas kameras pie ēkām tolaik bija retums. Tomēr pat tad izmeklētājiem pagāja nedēļas, kamēr izanalizēja visu VHS kasetēs ierakstīto materiālu nozieguma vietas rajonā.

Sevišķi izaicinoša kļuva tiesneša mobilā telefona datu apstrāde. Latvijas policijai bija ierobežotas spējas izanalizēt sakaru operatoru sniegto informāciju un

palīdzība tika lūgta citu valstu dienestiem, tostarp FBI.

Nozieguma vietā strādāja kinologi. Suns spēja izsekot slepkavas maršrutam cauri pagalmiem un sētām līdz kādas ielas malā pēdas izgaisa. Visdrīzāk noziedznieks iekāpa kādā transportlīdzeklī, ko identificēt neizdevās.

Pēc aculiecinieku stāstītā tika sastādīts slepkavas fotorobots, ko publicēja visās avīzēs, ziņu pārraidēs televīzijā. Aizdomās par tiesneša nogalināšanu meklēja 30 līdz 35 gadus vecu vīrieti.

Šādus noziegumus atklāt grūti, ja vien tas netiek darīts uz karstām pēdām. Svarīgi, lai darbs nevienu brīdi netiek pārtraukts un visas tiesībsargājošās iestādes darbotos saskaņoti. Tiesību nozarē tāda saliedētība kā Laukrozes slepkavības izmeklēšanā esot bijis unikāls gadījums. Palīdzību lūdza visiem, arī kaimiņvalstīm.

Jau tolaik galveno uzbrukuma versiju saistīja ar Laukrozes profesionālo darbību, par to nešaubījās neviens no kolēģiem. Tolaik lietu sadale nenotika elektroniski kā mūsdienās. Kaut, protams, pastāvēja rindas kārtība, tieši Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētāja Jāņa Laukrozes izvēle bija izšķiroša, kurš tiesnesis skatīs kuru lietu. Slepkavības mēnesī uz apsūdzētā sola tiesā par krāpšanu bija jānonāk Armandam Stendzeniekam. Stendzenieks uzkurināja dažādas versijas, tai skaitā pieņēmumus, ka Rīgas apgabaltiesā tiek mākslīgi veidotas rindas uz tiesu un tā pilda pasūtījumus. To papildināja arī tā laika tieslietu ministrei nosūtītās ziņas par tiesu varas korumpētību. Informāciju pārbaudīja, taču ziņas neapstiprinājās.

Netika izslēgts, ka tiesnesis noslepkavots, lai ietekmētu viņa dēlu Andri, kurš tolaik strādāja slepenajā dienestā Satversmes aizsardzības birojā. Taču šo versiju drīz atmeta.

Aizdomās par Laukrozes slepkavību aizturēja un vēlāk pierādījumu trūkuma dēļ atbrīvoja vairākas personas, tajā skaitā Dmitriju Maškovu, kuru uzskatīja arī par iespējamo Vecrīgas sinagogas spridzinātāju. Pie izmeklētājiem vērsās arī par citiem noziegumiem cietumā nonākušas personas, bija pat versija, ka kāds apsūdzētais devis kukuli, kurš bijis jāaiznes tiesnesim, taču advokāts naudu paturējis un klients to nezinot, vēlējies atriebties par neizpildīto pakalpojumu.

Laukroze pats skatīja smagas un sarežģītas lietas. Un neapmierināto ar sodiem varēja būt kā narkotiku tirgoņi , tā laupītāji, krāpnieki un citi apsūdzētie. Tomēr bijušais Kriminālpolicijas šefs Pumpurs izceļ tikai vienu lietu. Piecus mēnešus pirms slepkavības, tiesa Jāņa Laukrozes vadībā piesprieda bargus sodus trim Krievijas nacionālboļševikiem, kuri ieņēma Pētera baznīcas torni un tika apsūdzēti terorismā.

Notiesātie pēc sprieduma pasludināšanas draudēja atgriezties un atriebties.

Tiesneša Laukrozes slepkavībai nav noilguma. Izmeklēšana skaitās aktīva. Protams, ir gadījumi, kad jau putekļiem klātas krimināllietas izdodas atklāt nejaušības, vai kāda negaidīti informēta cilvēka liecību dēļ. Uz to joprojām cer kā Laukrozes kolēģi, tā bijušie policisti.