Domes prasību dēļ Rīgā varētu augt interneta pieslēgumu cenas (4)

Būvvalde ir pieprasījusi visus gaisvadus pārvietot uz šahtām zem ielām. Tās vai nu jābūvē no jauna, vai jāvienojas ar vienīgo šahtu īpašnieku uzņēmumu TET.

Ja pilsētas vadība uzstās uz neatliekamu gaisa vadu aizvākšanu, celsies cena interneta pieslēgumiem un faktiski monopolu centrā iegūs viens uzņēmums. Apdraudēti arī mobilie sakari, kas izmanto maģistrālos vadus.

Vadu mudžekļi virs Rīgas ielām ir veidojušies desmitiem gadu. Kabeļtelevīzijas, interneta firmas un lielie sakaru operatori kabeļus izvilka no jumta uz jumtu, jo tā ir lētāk un ātrāk. Otra iespēja bija tos ieguldīt zemē. Tas ir daudz dārgāk un daudzviet neiespējami, jo pilsētas centrā vietu pazemē aizņēmušas citas komunikācijas.

Iniciatīva attīrīt ielas no gaisa kabeļiem nāk no Rīgas domes attīstības komitejas. Rīgas domes noteikumi, ka tādi vadi centrā nedrīkst būt, ir spēkā jau no 2005.gada un nu pašvaldība pieprasa tos ievērot.

Daudziem vadiem vairs nav saimnieku. Tie bankrotējuši vai likvidēti, bet vadi palikuši. Tos paredzēts novākt vispirms.

Plānos vadu novākšana šķiet vienkārša. Patiesībā tas ir sarežģīts un dārgs process. Būvniecības saskaņošana aizņem mēnešus, pat gadus, ja piekrišana pārbūvei jāsaņem no namu kopīpašniekiem. Daudzviet maģistrālos kabeļus ielās nav iespējams izvietot, jo tur priekšā jau ir caurules gāzei, ūdenim, elektrībai un citām komunikācijām.

Operatori aprēķinājuši, ka aizvācot gaisa vadus, katram fiksētā tīkla lietotājām Rīgā rēķins var pieaugt par vismaz 4,5 eiro. Centrā esošajām valsts un pašvaldību iestādēm nebūs alternatīvas TET tīklam, ja citi operatori nespēs aizstāt gaisa vadus Taču rēķinu pieaugums nav vienīgā problēma. Ja kabeļus nebūs iespējams pārvietot, cietīs bankas un iestādes, kam drošībai nepieciešami vismaz divi nesaistīti sakaru pieslēgumi.

Kabeļu tīkla sašaurināšana ietekmēs arī mobilo sakaru operatorus. Bāzes stacijas nomā datu kanālus, kuru operatoriem var nākties novākt gaisa vadus.

Vadu īpašnieki iebilst pret īsajiem termiņiem, kādos dome vēlas atbrīvoties no kabeļiem. Firmas arī pārmet Rīgas domei, ka tā nav pildījusi savulaik doto solījumu izbūvēt komunikāciju šahtas zem remontētajām ielām. Tagad pašvaldība saka, ka tas nav viņu pienākums.

Ieguvējs no gaisa vadu novākšanas būs daļēji valstij piederošais TET. Tas mantojis padomju laikā izbūvētos pazemes komunikāciju kanālus un var pievilkt kabeļus 70 procentiem adrešu Rīgā. Kompānijai pārmaiņas nodrošinās papildu ienākumus. Gan pārņemot klientus, gan iznomājot vietas konkurentu kabeļiem.

Pārējo deviņu - desmit operatoru darbība būs apgrūtināta. Tiem vai nu jāvienojas ar konkurentu TET, vai jābūvē savus kanālus zem ielām. Vietās, kur tas nav iespējams vai ir nesamērīgi dārgi, pakalpojumu var nākties pārtraukt.

Pilsētas attīstības departamentā apgalvo, ka būvvalde jau septiņus gadus centusies sakārtot kabeļu lietu, taču komersanti nav klausījuši.

Datu pārraides operatori piedāvā pakāpeniski sakārtot gaisa vadus, lai tie nebojā ainavu. Vietās, kur tas iespējams, līdz ar pilsētas organizētajām ielu rekonstrukcijām pārnest tos uz pazemi.

Rīgas aktivitātēm uzmanību pievērsusi Konkurences padome. Tai ir bažas, ka pašvaldības prasība vadus var negatīvi ietekmēt konkurenci.

Lai gan pašvaldības amatpersonas gaisa vadus izbūvi uzskata par nelikumīgu, starp īpašniekiem ir arī pašas domes struktūras. Piemēram, Informācijas tehnoloģiju centrs.

Par padomju laikā ierīkotajām apakšzemes sakaru komunikācijām daudzviet joprojām rit strīds starp LVRTC un TET. Šajās strīdus teritorijās citu uzņēmumu kabeļus izvietot nav iespējams.