ReTV: Trūcīgo skaits aug; visstraujāk - Latgales laukos (7)

Tipiskākais trūcīgais sociālās palīdzības saņēmējs ir 50 un vairāk gadus vecs, viņam vai viņai nav darba, nereti trūcīgie dzīvo vieni paši. To ReTV norāda Labklājības ministrijā. Dodoties uz interviju ar Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāju, novērojam to arī paši. Vīrietis meklē savu sociālo darbinieku, lai lūgtu palīdzību.

Tā kā atgriezties darba tirgū šāda vecuma cilvēkiem ir grūti, nereti “dzīvošana uz pabalstiem” ieilgst. “Pirmkārt, tie ir tie iemantotie netikumi, atkarības, kas neļauj noturēties cilvēkam darbā. Otrkārt, šajā vecuma posmā nāk klāt hroniskas saslimšanas daudz un dažādas,” saka Silvija Stramkale, Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītāja.

Rēzeknes novada Sociālā dienesta vadītājas darba pieredze liecina, ka agrāk, kad garantēto iztikas minimumu piešķīra tikai uz noteiktu laiku, šiem cilvēkiem bija lielāka motivācija plānot un meklēt citus ienākumu avotus. Tagad tā vairs neesot. “Ir cilvēku kategorija, kur nāk pēc šī pabalsta kā pēc darba algas. Un tas ir viens no tiem demoralizējošajiem faktoriem, kas neļauj sper šo soli, lai mainītu savu situāciju, kāda ir viņam dzīvē.”

Tas gan nav vairākums, bet šādi cilvēki rada raizes. Labklājības ministrijā (LM) gan steidz mierināt, ka Latgales laukos novērotais neesot attiecināms uz visu Latviju. “Tādā Latvijas reģionu griezumā tas ir Latgales reģions, kur tiešām ir lielāks šo ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars. Mūsu secinājums ir, pētījumi gan vēsta, ka kopumā vidēji saņem līdz pieciem mēnešiem. Un tās situācijas, kad cilvēki ir absolūti nemotivēti un apzināti neiekļaujas darba tirgū, nav daudz,” atzīst Ilze Skrodele-Dubrovska, LM Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore.

ReTV uzrunāto pašvaldību dati liecina, ka maznodrošinātā statusa saņēmēju skaits samazinājies, bet pieaudzis trūcīgo skaits:

· Daugavpilī trūcīgo statusu šogad skaits palielinājās par aptuveni 45%

· Balvu novadā trūcīgo statusu šogad skaits palielinājās par aptuveni 24%

· Rēzekenes novadā trūcīgo statusu šogad skaits palielinājās par aptuveni 15%

Ne visi mazturīgie ir bezdarbnieki, taču labi atalgota, pastāvīga darba trūkums ir pirmais faktors, uz ko norāda Sociālajos dienestos. “Ja šie negodprātīgie pabalstu saņēmēji ir bijuši līdz šim, tad viņi arī negodprātīgāk, vairāk šobrīd saņem. Bet tas ir sociālais darbs. Mēs ļoti strādājam ar šī personām. Cenšamies iesaistīt darba tirgū, arī šie algotie sabiedriskie darbi. Lai saņemtu šo garantēto iztikas līmeni, ir jālīdzdarbojas,” saka Vikorija Puka, Balvu novada Sociālās pārvaldes vadītāja.

Iesaistīt darba tirgū - tas gan primāri ir Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA), nevis Sociālā dienesta uzdevums. Tur atzīst, ka ilgstošo bezdarbnieku skaits pieaug, bet arī norāda uz Latgali kā drūmāko reģionu. “Latgalē šīs īpatsvar ir virs 50%,un vairāk nekā 76% no Latgalē reģistrētajiem bezdarbniekiem ir vairāk nekā trīs gadus. Un Latgales bezdarba problēma ir ļoti aktuāla. Tā ir aktuāla jau ilgtermiņā,” pauž Evita Simsone, NVA direktore.

Atsaucoties uz OECD pētījumu, NVA vadītāja atgādina, ka pieejamais sociālais atbalsts Latvijā nemotivē meklēt darbu, kamēr minimālā alga salīdzinājumā ar pabalstiem ir tik zema. To atzīst arī Rēzeknes novada Sociālajā dienestā. Silvija Stramkale atminas sarunu ar cilvēku, kas prātoja, vai

izdevīgāk nav atteikties no darba par minimālo algu. ““Tad man pienāksies GMI pabalsts, man būs trūcīgas personas status, es varēšu kā “baltais cilvēks”,” kā viņš uzsvēra, viņa teksts, varēšu kā “baltais cilvēks” saņemt medicīnisko palīdzību, medicīnisko aprūpi, gan es, gan mani ģimenes locekļi. Tad es varēšu pretendēt uz atlaidēm par dzīvokli, tad man būs arī apkurei pabalstiņš, bērniem būs brīvpusdienas. Man būs visi šie labumi. Jā, būs obligātās stundas, kas sabiedrības labā jānostrādā, bet pārējo laiku es jau zinu, kur varēšu strādāt neoficiāli. Un gala rezultātā mans ienākumu līmenis būs krietni augstāks.”

Arī NVA par šo ir noraizējušies. Tur cer, ka tāpēc jāpalīdz bezdarbniekiem celt savu kvalifikāciju. Savukārt Sociālajos dienestos vērtē, ka nereti šie darbinieki ir piedalījušies dažādos kursos, bet ar to tāpat nav līdzēts. Abas puses gan atzīst, ka sadarbība starp abām iestādēm ir izšķiroša. “Jo ilgāks bezdarba periods, jo ciešākai ir jābūt sadarbībai starp NVA un Sociālo dienestu. Un jāsaka, ka šī sadarbība ļoti atšķiras no pašvaldības uz pašvaldību,” saka Evita Simsone, NVA direktore.

Sociālo darbinieku darbs daudzās pašvaldībās ir mazatalgots. Tas nemotivē strādāt arī viņiem. Arī šoruden pašvaldības būs grūtu izvēļu priekšā. “Ja iepriekš mums novadā bija ļoti plašs šis pabalstu grozs daudzām citām kategorijām, tad, vērtējot jau šī gada griezumu, būsim spiesti pārskatīt visus pārējos brīvprātīgos pašvaldības pabalstus,” saka Viktorija Puka, Balvu novada Sociālās pārvaldes vadītāja.

Labklājības ministrijā norāda, ka nākamā gada budžetā iecerēts atvēlēt 1,9 miljonus eiro mērķdotācijām, ko izmaksāt pašvaldību sociālo dienestu darbiniekiem. Šādas mērķdotācijas ir retums. Iepriekš tās izsniegtas krīzes gados.