Piešķirta Nobela prēmija ekonomikā

Kārds atzinību saņēmis par ievērojamu darbu pētniecībā par minimālajām algām, imigrācijas un izglītības ietekmi uz darba tirgu. Viņš, piemēram, pierādīja, ka minimālās algas palielināšana ne vienmēr rada darbavietu samazinājuma risku.

Otra prēmijas daļa piešķirta Angristam un Imbjēnam, kuri pierādījuši, cik precīzi iespējams spriest par cēloņiem un to sekām no eksperimentiem vai situācijām, kas rodas reālās dzīves situācijās.

“Kārda pētījumi par sabiedrībai ārkārtīgi svarīgajiem jautājumiem, kā arī un Angrista and Imbjēna metodiskie pētījumi ir parādījuši, ka eksperimenti ir bagātīgs zināšanu avots. Viņu pētījumi ir ievērojami uzlabojuši mūsu spēju atbildēt uz galvenajiem cēloņsakarību jautājumiem, kas ir bijis liels ieguvums sabiedrībai," paziņojumā sacīja Ekonomikas Zinātnes balvas komitejas priekšsēdētājs Pēters Fredriksons.

Balvu, kas oficiāli zināma kā “Sveriges Riksbank” prēmija ekonomikas zinātnēs, nav ieviesis Alfrēds Nobels. To izveidoja Zviedrijas centrālā banka, un tā tiek piešķirta, atsaucoties uz Nobela prēmiju.

Kārds saņems pusi no 10 miljonu Zviedrijas kronu (951 tūkstošus eiro) vērtās prēmijas. Otra puse no prēmijas tiks sadalīta starp Angristu un Imbjēnu.

Pērn šo prēmiju ekonomikā saņēma ASV ekonomisti Pols Milgroms un Roberts Vilsons par darbu izsoles teorijā. Stenfordas universitātes profesori saņēma atzinību par teorētiskiem atklājumiem, kas uzlaboja izsoļu darbību un atviegloja ierobežoto resursu piešķiršanu.