Kā kohēzijas fondi var palīdzēt tieši Tev?

Ievērojams pienesums

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā kohēzijas līdzekļi palīdzējuši veikt krietni apjomīgākus apkārtējās vides uzlabojumus nekā mēs būtu spējuši par saviem līdzekļiem. No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda (KF) ieplūdusī nauda ļāvusi atjaunot ceļus reģionos, nosiltināt skolas un dzīvojamās ēkas, uzbūvēt sporta laukums, kultūras namus un sociālās aprūpes centrus. Uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie, varējuši realizēt savas ieceres, izvērst darbību un līdz ar to dot darbu aizvien lielākam darbinieku skaitam.

Ieguldījumi Latvijas reģionu attīstībā neapstājas. Šovasar tika apstiprināts jaunais kohēzijas daudzgadu budžets, kas paredz līdz 2027. gadam Latvijā investēt vairāk nekā 4,5 miljardus eiro. Tas ir patiesi iespaidīgs naudas apjoms, gandrīz puse no Latvijas viena gada budžeta.

4,24 miljardi ieplūdīs no jau labi zināmajiem ERAF, ESF un KF, vēl 272 miljoni eiro būs pieejami no jaunā instrumenta REACT-EU pandēmijas seku mazināšanai un 192 miljoni eiro - no jaunizveidotā Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Līdz ar to Latvijas iedzīvotāju rīcībā būs pat vairāk naudas nekā iepriekšējā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

Zaļai un digitālai Eiropai

Tāpat kā iepriekš, arī nākamajos gados līdzekļi būs pieejami ikvienam uzņēmīgam iedzīvotājam, kurš vēlas veicināt reģionu attīstību. Jo īpaši tiks atbalstītas ieceres, kas atbilst Eiropas «zaļajam kursam» un ir vērstas uz digitalizāciju un augsti kvalificētu darbinieku zināšanu izmantošanu. Proti, nākamajos gados kohēzijas fondu nauda tiks virzīta projektos, kas palīdz mazināt klimata izmaiņas un veicināt ilgtspējīgu, klimatneitrālu darba un dzīvesveidu. Tātad uz atbalstu var pretendēt iedzīvotāji, kuri apņēmušies padarīt mājokļus energoefektīvākus, kuri plāno iegūt elektroenerģiju no atjaunojamiem, vidi minimāli piesārņojošiem avotiem, kā arī vēlas samazināt izplūdes gāzu apjomu. Sagaidāms, ka finansiālu atbalstu saņems elektromobiļu pircēji un uzņēmumi, kuri ražošanā ieviesīs inovatīvus risinājumus, kas palīdzēs pēc iespējas mazāk ražot atkritumus un piesārņot vidi.

Jūtams labums no jaunā budžeta būs ūdenstilpņu tuvumā dzīvojošajiem cilvēkiem, kuru pagalms vai iela pēc vētrām nereti pārvēršas par dziļu, neizbrienamu peļķi. Kohēzijas politika paredz veidot jaunus infrastruktūras klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai. To skaitā ir krastu nostiprināšana un labāku ūdens novadīšanas sistēmu izveidošana, jo daudzām Eiropas nācijām nāksies tikt galā ar izaicinājumiem, ko radīs ledāju kušana un jūras līmeņa celšanās nākamajās desmitgadēs.

Augsti kvalificēti darbinieki

Reģionu iedzīvotājiem īpaši noderīgs solās būt jaunizveidotais Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas atbalstīs pāreju uz videi draudzīgu saimniekošanu, kā arī līdzfinansēs darbinieku pārkvalifikāciju visos reģionos, izņemot Rīgu un Pierīgu. Tas nozīmē, ka jebkura Latvijas reģiona uzņēmuma darbinieks varēs doties pie vadītāja ar iniciatīvu apgūt jaunas, šodienas tehnoloģiskajām iespējām atbilstošas, un efektīvākai, mūsdienīgākai strādāšanai nepieciešamas prasmes, un tiks nosūtīti uz apmācībām, kuru finansēšanā palīdzēs kohēzijas fondi. Izmantojot šo iespēju, tūkstošiem cilvēku varēs apgūt jaunas, šodien pieprasītas un labāk apmaksātas profesijas, lai dzīvotu labklājībā un ražotu produktus vai sniegtu pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Ieguvēji būs arī darba devēji, jo trūkstošā darbaspēka vietā iegūs kvalificētus darbiniekus. Tieši tāds ir ES mērķis – piedāvāt saviem iedzīvotājiem un pārējai pasaulei augstvērtīgus un videi draudzīgus produktus. Un tādu izstrāde nevar notikt bez izglītotiem, augsti kvalificētiem darbiniekiem.

ES vīzija ir veidot modernu, tehnoloģiski attīstītu un digitālu tautsaimniecību, tādēļ vērienīgs atbalsts gaida visdažādākos digitalizācijas projektus. Tādi, kas palīdzēs ar mazāku piepūli paveikt vairāk, maksimāli izmantojot skaitļotāju un arī mākslīgā intelekta spējas, varēs pretendēt uz finansiālu ieguldījumu no fondu puses. Nauda paredzēta arī iedzīvotāju digitālo prasmju paaugstināšanai, un tā pēc iespējas ir jāizmanto, jo šobrīd mazāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pietiekamā līmenī pārvalda moderno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.