"Saistība ar vakcinācijas rādītājiem nav noliedzama," uzsver "Politico". Bulgārijā vakcinējušies tikai 23% pieaugušo, kamēr Rumānijā - 34%. Lai arī Latvijā un Lietuvā šie rādītāji ir augstāki, lipīgā delta paveida savaldīšanai ar to nepietiek. Rādītājus nevar salīdzināt ar Lielbritāniju, Īriju, Portugāli vai Franciju, kur vakcinējušies vairāk nekā 80% pieaugušo un kur inficēšanās rādītāju pieaugumam ir minimāls iespaids uz nāves gadījumu skaitu.
Daudzi eksperti zemos vakcinācijas rādītājus saista ar neuzticēšanos valdībai. 2021.gadā veiktā "Eurofound" aptaujā atklājies, ka Rumānijā, Bulgārijā un Latvijā uzticēšanās līmenis ir zem vidējā Eiropas Savienības valstu vidū.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes loceklis Kārlis Rācenis "Politico" stāsta, ka vairums Covid-19 pacientu, ar kuriem viņam nācies saskarties, ir nevakcinēti. Viens no iemesliem - neuzticēšanās politiķiem, viņš stāsta, sasaistot to ar "pēcpadomisku skatījumu uz mūsu politisko situāciju, kur vienmēr tiek pasludināts, ka politiķi melo". Bulgāru epidemioloģijas profesore Vanja Rangelova uzskata, ka neuzticēšanās ir "galvenais iemesls, kāpēc cilvēki nevēlas vakcinēties".
"Politico" rakstā kā vēl viens faktors identificēti politiskie cīniņi. Rumānijas valdība pirms nedēļas neizturēja neuzticības balsojumu un notiek jaunas valdības veidošana, Bulgārijā ir pagaidu valdība, savukārt Latvijā nākamgad gaidāmas parlamenta vēlēšanas. Līdz ar to pie varas esošie politiskie spēki vairījušies ieviest stingrākus pasākumus, baidoties zaudēt vēlētāju atbalstu.