Josifa Staļina mākslīgi izraisītā bada zenītā Ukrainā no 1932. līdz 1933. gadam līdz nāvei izģinduši cilvēki klīda pa sādžām un ciemiem, lai atrastu kaut sakaltušu maizes garozu, ko apēst. Cilvēki ar kailām rokām rakņājās tukšajos dārzos cerībā atrast kādu aizķērušos runkuli vai saknes galu. Barības vielu trūkuma dēļ viņu ķermeņi bija uzblīduši un smakojoši. Vainīgs nebija sausums vai slikta raža. Vainīgs bija Staļina režīms.
Ukrainas bads jeb holodomors dzīvību atņēma vismaz četriem miljoniem cilvēku, kas bija 13% no visas Ukrainas populācijas. Bads pasaules vēsturē nav nekas neparasts – kādreiz tas iestājas sausuma, citreiz plūdu dēļ, tomēr šoreiz bija citādāk.
Šoreiz to mākslīgi izraisīja viens cilvēks, diktators, kurš vēlējās mazās zemnieku saimniecības apvienot kolhozos un apspiest ukraiņu pieaugošo nacionālismu.