“Dzīvnieku fermā piecas nedēļas tiek mocīta nabaga vista, kuru tu nieka pusstundas laikā apēd. Man ir grūti rast attaisnojumus kam tādam,” saka Bankmans-Frīds.
Viņš uzmanīgi mācījās utilitārisma filozofiju, un tādēļ viņa uzmanību piesaistīja efektīvā altruisma ideja. Šī ideja paredz, ka cilvēka ieguldījumi ir veicami, ņemot vērā datu analīzi un lietderīgumu, nevis to, kas aizrauj cilvēku.
Efektīvais altruists ir cilvēks, kurš seko “bezpersoniskiem mērķiem” – glābt citu cilvēku dzīvības vai darīt ko labu sabiedrībai. Tomēr, lai varētu ziedot, viņam bija nepieciešams daudz naudas. Tādēļ miljardieris atlika ideju kļūt par profesoru un nolēma audzēt savu kapitālu.
Nebija skaidrs, kas tās kriptovalūtas tādas ir
2014. gadā Bankmans-Frīds absolvēja MIT un sāka darbu finanšu jomā uzņēmumā “Jane Street Capital”. Daļu no savas gada algas, kas bija rakstāma ar sešiem cipariem, viņš ziedoja labdarībai. Sākumā jaunietis nepievērsa uzmanību kriptovalūtu tirgum, taču 2017. gadā, kad bitkoina cena pusgada laikā no 2500 pieauga līdz 20 000, viņš redzēja iespēju nopelnīt. Tāpat Bankmans-Frīds redzēja, ka šīs jomas tirgus ir neefektīvs – bitkoinu bija iespējams iegādāties ASV un Japānā pārdot par 30% lielāku cenu.
“Es ļoti aizrāvos ar kriptovalūtām, lai gan man nebija ne jausmas, kas tās tādas ir. Vienkārši ar tām lieliski varēja tirgoties,” skaidro Bankmans-Frīds.
2017. gadā jaunietis pameta darbu uzņēmumā “Jane Street Capital”, taču viņa kontā jau bija viens miljons dolāru. Šo naudu viņš izmantoja, lai dibinātu uzņēmumu “Alameda Research”. Tā specializējās digitālo aktīvu pārvaldībā. 2018. gada janvārī, kad kompānijas apgrozījums sasniedza savu “pīķi”, uzņēmums apgrozīja 25 miljonus dolāru.