Princim Čārlzam rūp mūsu planēta un tas, kādu viņš to atstās nākamajām paaudzēm. Raizes par vides piesārņojumu un klimata pārmaiņām atspoguļojas arī prinča autoparkā, jo, kā pats atklājis BBC, viņa klasiskā Aston Martin dzinēju darbina "siers un baltvīns". Viņa teikto gan nedrīkst uztvert tieši, jo patiesībā ar to domāts no siera un vīna pārpalikumiem izgatavots etilspirts.
Princis Čārlzs atklāj, ka viņa auto faktiski pārtiek no pusdienu atliekām (1)
Prinča Čārlza Aston Martin automobili, ko viņš no karalienes saņēma kā dāvanu 21. dzimšanas dienā, daļēji darbina siera atkritumi un pārpalikušais vīns. To princis sacījis intervijā BBC klimata nodaļas redaktoram Džastinam Roulatam, vēsta Insider.com.
Čārlzs norāda, ka cenšas vides jautājumus iekļaut savā ikdienas dzīvē, un viens no veidiem, kā viņš var palīdzēt dabai, ir savam klasiskajam automobilim nepieciešamās degvielas pārveidošana.
"Mans vecais Aston Martin tagad darbojas ar atkritumiem," viņš teica. "Tas darbojas ar pāri palikušo angļu baltvīnu un pārpalikumiem no siera izgatavošanas procesa."
Čārlzs pērn vērsās pie Aston Martin inženieriem ar neparastu lūgumu viņiem izstrādāt alternatīvu degvielu, un sākotnēji saskārās ar zināmu pretestību. Proti, Aston Martin inženieri apgalvoja, ka "tā visu sabojās".
"Es teicu: nu tad es ar to nebraukšu, bet viņi ar visu tomēr tika galā un tagad atzīst, ka tas darbojas labāk un ir jaudīgāks ar šo degvielu nekā ar benzīnu," piebilda Čārlzs.
Te gan jāsaprot, ka Aston Martin degvielas tvertnē netiek bērtas siera šķēlītes un uzlieta glāze vīna, bet gan no siera un vīna pārpalikumiem izgatavots bioetanols, ko Čārlza mašīnas vajadzībām jauc attiecībā 85:15 ar benzīnu. Citiem vārdiem sakot, prinča Aston Martin darbojas ar E85 biobenzīnu.
Jāteic, ka prinča Čārlza Aston Martin kabriolets nav vienīgais karaliskās ģimenes transportlīdzeklis, kas darbojas ar tradicionālās degvielas aizvietotāju. Viņš izdevumam The Telegraph iepriekš sacīja, ka
krietni vien nopūlējies, lai panāktu, ka karaliskais vilciens darbojas ar lietotu cepamo eļļu.
Roulats norāda, ka Čārlzs par vides jautājumiem pirmo reizi runāja jau 1970. gadā un tagad uzskata, ka ir izveidojusies paradoksāla situācija - pēc tam, kad viņš bija "tik ilgi izsmiets", tagad viņam lūdz runāt par klimata krīzi.
"Man pārmeta, ka vēršos pret zinātni," sacīja Čārlzs. "Kā jau jūs varat iedomāties, tas nebija īpaši jautri."
Čārlzs sevi raksturo kā reālistu, kurš uzskata, ka pasaulei bijis nepieciešams pārāk daudz laika, lai pievērstos klimata problēmām. Princis norāda, ka pasaules līderiem ir jābeidz runāt un jārīkojas, un tas ir tas, ko Čārlzs centies panākt pēdējos 40 gadus.