Rīgas Sociālajā dienestā pieaudzis klientu skaits ar azartspēļu atkarības diagnozi (1)

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas un Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas kopsēdē domnieki trešdien sprieda par azartspēļu sociālajām sekām.

"Sadarbojoties valsts un pašvaldības institūcijām, galvaspilsētā aktīvi norit darbs pie azartspēļu zāļu darbības ierobežošanas," sēdē apgalvoja galvaspilsētas vicemēre Linda Ozola (JKP). Pēc viņas paustā, šis jautājums dienaskārtībā pašvaldību un nacionālā līmenī ir jau krietnu laiku.

"Rīgas pusē norit aktīvs darbs pie Rīgas teritorijas plānošanas dokumentu pilnveidotajām redakcijām, kas paredz, ka tiks ierobežotas azartspēļu zāļu atrašanās vietas. Tikko ir noslēgusies pilsētas attīstības dokumentu sabiedriskā apspriešana, un par aktuālo jautājumu ir saņemts daudz viedokļu gan no iedzīvotājiem, gan no dažādu nozaru pārstāvjiem," informēja Ozola.

Viņa uzskata, ka nepiedodami maz uzmanības publiskajās diskusijās līdz šim ir pievērsts tam, kādas ir sociālās sekas pašvaldībai, kurā ir ģimenes ar azartspēļu atkarību, tāpēc pilsētas vadība ir aicinājusi pašvaldības iestādes iesaistīties šī jautājuma apzināšanā.

Sēdes laikā Rīgas domes Labklājības departamenta Nodarbinātības, sociālā darba un prakses nodaļas vadītājs Juris Osis skaidroja azartspēļu atkarības definīciju, azartspēļu jomas tiesisko regulējumu Latvijā, kā arī iezīmēja azartspēļu atkarības sociālās sekas Rīgā un prezentēja pētījuma rezultātus.

Pētījums atklāja, ka

azartspēļu problemātiskā spēlētāja profils Rīgā ir latviešu tautības vīrietis no 15 līdz 24 gadu vecumam vai no 35 līdz 44 gadu vecumam, kuram ir pamatizglītība vai zemāka.

Šis cilvēks bieži vien ir precējies, bet dzīvo šķirti, vai ir neprecējies un dzīvo kopā ar vecvecākiem. Nodarbinātības aspektā vērojamas divas kategorijas - atkarīgais spēlētājs ir vai nu neregulāri nodarbināts vienkāršs vai kvalificēts strādnieks vai arī uzņēmējs. Liela daļa šo spēlmaņu sāk spēlēt azartspēles pirms 18 gadu vecuma.

Rīgas Sociālā dienesta dati liecina, ka trīs gadu laikā, no 2018.gada līdz 2020.gadam, dienesta klientu vidū azartspēļu atkarība pieaug. Ja 2018.gadā tas bija 31 klients ar oficiālu azartspēļu atkarības diagnozi, tad 2020.gadā tie bija jau 47 klienti, to vidū arī bērni.

Pēc Oša teiktā, sociālo darbinieku praksē līdz šim nav bijuši azartspēļu atkarīgie, kuri atzītu problēmu un labprātīgi piekristu palīdzības saņemšanai.

Vairākos gadījumos klients uzskata, ka spēlēšana ir darbs un naudas pelnīšana ģimenei.

Cīņai ar šo atkarību kā nozīmīgs resurss tiek vērtēti atkarību profilakses speciālisti. Visbiežāk speciālistu redzeslokā nonāk personas pēc 30 gadu vecuma vai arī jaunieši ap 20 gadu vecumu, tai skaitā vidusskolu pēdējo klašu skolēni.

Domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (PP) uzsvēra, ka ļoti būtiski ir tālāk pētīt pretrunu starp azartspēļu organizēšanas ekonomiskajiem ieguvumiem un sekām sabiedrības veselībā.

"Ja mēs skatāmies uz zaudētajām dzīvēm un izjukušām ģimenēm, kurās daudzās ir bērni, tad ir skaidrs, ka šis nav zaudējums vienai personai, bet veselai sistēmai kopumā un ilgtermiņā. Mums ir aktīvi jāstrādā gan valsts, gan pašvaldības līmenī, lai pēc iespējas mazinātu šīs azartspēļu atkarības sekas," komentēja Kleinbergs.

Deputāti vienojās informēt domes Pilsētas attīstības departamentu par pētījumā iekļauto informāciju, lai tā tiktu ņemta vērā, izstrādājot Rīgas teritorijas plānošanas dokumentus, kā arī informēt atbildīgās nozaru ministrijas par pretrunām normatīvā regulējuma pamatojumā, ka azartspēles rada finansiālu pienesumu valsts budžetam, savukārt atkarības sekas un to novēršanas izdevumi veido būtisku slogu uz pašvaldības budžetu.

Jau ziņots, ka 2019.gadā veiktais pētījums par procesu atkarību izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū un to ietekmējošiem riska faktoriem liecina, ka lielākā daļa jeb 77% respondentu uzskata, ka Latvijā ir pārāk daudz azartspēļu spēlēšanas vietu, bet azartspēļu spēlēšanas vispārēju aizliegumu atbalsta 59% respondentu.

Tāpat pētījums liecina, ka azartspēļu problemātiskā spēlētāja profils Rīgā ir latviešu tautības vīrietis no 15 līdz 24 gadu vecumam vai no 35 līdz 44 gadu vecumam, kuram ir pamatizglītība vai zemāka.